Divšķautņu asinszāle (latīniski Hypericum perforatum) ir plaši Eiropā, Ziemeļāfrikā un Rietumāzijā izplatīts un ieviests citos kontinentos daudzgadīgs asinszāļu dzimtas ārstniecības augs, kas aug pļavās, atmatās, krūmājos, mežmalās un upju krastos [Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2024]. Zied ar dzelteniem ziediem no jūnija beigām līdz augustam.
Tautas medicīnā to jau gadsimtiem ilgi lieto kā ārstniecības augu, proti, ārīgi lieto nelielu brūču un apdegumu dziedēšanai, taču iekšķīgi asinszāle darbojas kā dabīgs antidepresants – uzlabo garastāvokli, samazinot nomākumu. Var tikt izmantota kā augu izcelsmes krāsviela, jo no auga iespējams iegūt dzeltenu, zaļu, sarkanu un brūnu pigmentu.
Citas asinszāļu dzimtas sugas, piemēram, Latvijas teritorijā sastopamās plankumainā asinszāle (latīniski Hypericum maculatum) un pūkainā asinszāle (latīniski Hypericum hirsutum), atbilstoši Eiropas Farmakopejas prasībām netiek izmantotas kā ārstniecības augi. Plankumainā asinszāle salīdzinājumā ar divšķautņu asinszāli mazākā daudzumā satur aktīvās vielas, kas nodrošina terapeitiskās īpašības, piemēram, rutīnu, hiperforīnu un adhiperforīnu [Rusalepp, 2017]. Divšķautņu un plankumainā asinszāle ir savstarpēji ļoti līdzīgas sugas, morfoloģiskās atšķirības ir niecīgas, taču visvieglāk atšķiramas pēc stublāja, attiecīgi, divšķautņu asinszālei tas ir divšķautņains, bet plankumainajai – četršķautņains, dobs. Divšķautņu asinszālei raksturīgas t. s. caurumotās lapas, kurās caurejošā gaismā redzami daudzi ar bezkrāsainu sekrētu pildīti dziedzeri [Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2024]. Pūkainā asinszāle ir reti sastopama asinszāļu dzimtas suga, tāpēc ir ierakstīta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā, kurā iekļautas sugas, kas var ātri izzust. Pēc ziedu krāsas, stublāja šķērsgriezuma formas un lapu izvietojuma līdzīga citām asinszālēm, tomēr viegli atšķirama pēc oranžsarkana, rūsgana apmatojuma, jo pārējo sugu augi ir kaili.
…
