Demogrāfiskie rādītāji Latvijā

SECINĀJUMI
1. Demogrāfiskās situācijas tendences ir satraucošas un ar negatīvu ievirzi.
2. Iedzīvotāju novecošanās turpināsies un pastāvot brīvai darbaspēka kustībai un joprojām lielai ienākumu līmeņu starpībai ar turīgākām ES valstīm, emigrācija esošo situāciju turpinās pasliktināt.
3. Pēdējās desmitgades laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 309 tūkstošiem jeb 13%. No tā 119 tūkstoši ir dabiskās kustības (t.i., mirstība lielāka par dzimstību) dēļ, bet 190 tūkstoši – emigrācijas dēļ.
4. Iedzīvotāju skaita samazināšanās ir visaptveroša – tas ir samazinājies visās lielākajās pilsētās. Nomaļākie reģioni ir kļuvuši tukšāki straujāk nekā ekonomiski aktīvie centri. Dažos novados iedzīvotāju skaits ir sarucis turpat par trešdaļu.

Nākotnes prognozes
Eiropas Komisijas aplēses 2012.gadā paredz, ka mūža ilgums turpinās pieaugt, dzimstība, lai gan uzlabosies, joprojām būs pārāk zema, lai nodrošinātu dabisku atražošanu, bet emigrācija turpināsies vēl vismaz nākamos 10 gadus.
Ja aplēses piepildās, tuvākajos 50 gados Latvijas iedzīvotāju skaits saruks par vēl 25% un darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaits – pat par 43%. Tas nozīmē, ka mainīsies iedzīvotāju vecuma struktūra. Proti, ja pašlaik uz četriem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem ir viens 65 vai vairāk gadus vecs iedzīvotājs, tad 2060.gadā šī attiecība jau būs četri uz trim. Protams, aplēses var būt kļūdainas, tomēr tās norāda uz galvenajām demogrāfijas tendencēm, ja vien valsts politika nespēs tās pavērst pretējā virzienā vai arī būtiski mīkstināt.
…