Vēja enerģijas resursi vairākas reizes pārsniedz cilvēcei nepieciešamo enerģijas patēriņu un vairāk nekā simts reizes pārsniedz visu pasaules upju hidroenerģijas krājumus.
Pateicoties tam, vēja ģeneratori kļūst arvien populārāks alternatīvās enerģijas avots. To pievilcību sastāda ne tikai fakts, ka tie nenodara kaitējumu dabai, bet arī tas, ka vēja ģeneratorus samērā īsā laikā var uzstādīt vietās, kurās nav pieejami citi enerģijas avoti. Sākot ar 2010. gadu Eiropas Vēja enerģētikas asociācija plāno apgūt jaudu 60000 MVt apmērā, bet kopumā pasaulē uz doto brīdi darbojas vairāki miljoni vēja ģeneratoru stacijas.
Salīdzinājumā ar lielajām un mazajām HES, kas nodara kaitējumu apkaitējai videi, vēja turbīnu patieso drošumu dabai apstiprina ekologi. Tās nav aizliegts izvietot īpaši aizsargātajās teritorijās, kas iekļautas starptautiskajā dabas aizsardzības sarakstā Natura 2000.
Vēja ģeneratori, kurus var piemērot industriālajām vajadzībām, atšķir lieli izmēri, nepieciešamība pēc ievērojama vēja spēka un, respektīvi, arī saražotās jaudas apjoms. Par vēja ģeneratora industriālo izmantošanu var runāt brīdī, kad tā saražotā jauda nav mazāka par 10 KVt, bet vēja ģenerators ar jaudu ap 2 KVt ir labākā izvēle ģimenei un var apgādāt ar enerģiju neliela vai vidēja izmēra māju. Šādus vēja ģeneratorus (kā jebkuru citu) var kombinēt ar saules baterijām un dīzeļģeneratoriem nepārtrauktai apgādei ar enerģiju.
Ir izstrādāts lielas daudzums ar vēja ģeneratoriem. Atkarībā no griešanas ass orientācijas attiecībā pret plūsmas virzienu, vēja ģeneratorus var klasificēt sekojoši:
- ar horizontālo griešanas asi, kas ir paralēla vēja plūsmas virzienam;
- ar horizontālo griešanas asi, kas ir perpendikulāra vēja plūsmas virzienam (līdzīgi ūdens ritenim);
- ar vertikālo griešanas asi, kas ir perpendikulāra vēja plūsmas virzienam.…
