ES – MINISTRU PREZIDENTS.   Jums ir iespēja ieteikt šo eseju izlasīt un novērtēt saviem draugiem

01.03.2010.

Ministru prezidents, tas ir amats kuru piešķir Latvijas Republikas Prezidents. Šim augstajam izpildvaras amatam būtu jāpaver lielas varas un ricības brivības iespējas, bet vai tiešam šis augstais amats ir spējīgs veikt augstus darbus saskaņā ar Latvijas satversmi? Latvijas Republikas Satversme, kura tika veidota, lai uzlabotu un nemonopolizētu valsts varu, tagad palīdz atsevišķām partijām un politiskiem grupējumiem nešķirties no šīs varas un pilnīgi valdīt pār valsti. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir dzelžaini iekalts Satversmes 4. nodaļas 55. pantā, kas vēsta sekojošo „Ministru kabinets sastāv no ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem.” Ministru prezidents drīkst aicināt un izvirzīt kandidātus, bet nav tiesīgs izveidot galējo ministru kabineta sastāvu, kas spētu kvalitatīvi pildīt uzliktos pienākumus, neatkarīgi no politisko partiju iegribas un viņu ielikteņiem. Pārlieku lielu ministriju daudzums kuru atšķirīgie viedokļi un nespēja vienoties nodrošina 57. pants. Šīs problēmas efektīvākais risinājums būtu šo iestāžu apvienojums pa nozarēm. Tas sekmētu arī ekonomiju valsts budžetā. 59. pants, ierobežo ministru prezidenta rīcības brīvību un spēju pieņemt lēmumus „Ministru prezidentam un ministriem viņu amata viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi saeimas priekšā. Ja saeima izsaka neuzticību ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā ministru prezidentam jāaicina cita persona.” Ja reiz rūpīgi sastādītajā ministru kabinetā ir atrodams ministrs kuram neuzticas, būtu jāpārskata visu ministru darbība amatam ministru prezidenta uzraudzībā. Kā arī interesants 59. pantā ir tas, ka tik augstai personai ir par katru veikto soli jāatskaitās Saeimai. Šāda nepārtraukta atskaitīšanās liek apšaubīt ministru prezidenta patieso ietekmi uz valstī risinošiem notikumiem. Izšķirošos momentos, kad laikam ir vislielākā nozīme Satversmes 62. pants liek vilcināties un zaudēt tik nozīmīgo laiku uz Saeimas gatavību uz ārkārtas stāvokli. Tā vietā mēs varētu mācīties no citām valstīm un piešķirt tiesības risināt jautājumus ministru prezidentam vai ievēlētam valsts prezidentam. Apkopojot stingros Satversmes punktus rodas jautājums – vai tiešām Latvijā nacionājajam prenjeram ir reāla vara? Plašākas pilnvaras izpildvarai. Vairāk atbildīgu – redzamu darbu sabiedrības labā, mazāk – neauglīgu debatu katru ceturdienu Saemā. Nacionālo spēku VIENOTĪBAI – jā!

Publikas vērtējums:

Lai pievienotu savu vērtējumu:

• Reģistrētie Atlants.lv lietotāji (autori) var vērtēt esejas bez maksas, tiem nepieciešams autorizēties savā profilā;
• Nereģistrētiem apmeklētājiem nepieciešams sūtīt SMS ar tekstu AT W2048 un vērtējumu no „1” (zemākais vērtējums) līdz „5” (augstākais vērtējums) uz numuru 1800, piemēram, AT W2048 4. Pakalpojums pieejams LMT, Tele2 un Bite klientiem. Maksa par īsziņu: EUR0,50.

Atpakaļ