Pilsēta Aleksandra Čaka dzejoļu krājumā "Mana paradīze"

NOMALE KĀ SVARĪGA PILSĒTAS DAĻA:
- ārpus pilsētas centra, miers, daba, brīvība: “Apnicis klausīties auto un radio valsi!/ Nomale zaļā, es tavs, atkal tavs./ Iešu kā brīnumu klausīties kovārņa balsi,/ Redzēt, kur zeltā kā mācītājs ietērpies kļavs.// Nomale zaļā, man apnicis trotuārs ciets!/ Iešu pa smiltīm, kur bērnībā kanāļus racis,/ Smaidīt, kā zēni no kastaņiem augļus sev triec,/ Izšķeļot kastaņus brūnus kā telēnu acis.”
- vieta, kur pabūt vienatnē un atgūties, atpūsties no steidzīgās pilsētas, “Nomalē, kur ielas drusku slīpas,/ Kur no auto vistas kliedzot mūk,/ Dzenāju, kā agrāk, šodien stīpas,/ Tā ka smiltis vien zem kājām jūk.”
- Vieta, kur smelties spēku, lai atgrieztos pilsētas centrā: “Ak, savu nomali zaļo un mīļo/ Kā jaunu cepuri uzlikšu galvā./ Tur, kur bulvāri trako un zvīļo, Sirdis zem smokinga pārvēršot alvā.”
- vistas, kazas, govis, citi mājlopi

Ainavu papildina daudzveidīgā sabiedrība, kas aizvada savu dzīvi pilsētā, tie ir dažādu profesiju pārstāvji, piem., sētnieks, strādnieki, ormanis, krodzinieks, pārdevēja, bezpajumtnieki, ielu muzikanti(leijerkastes spēlmais, flautas spēlētājs) pilsētas dāmas un puiši.

…