Nacionālā atmoda Baltijā 19.gs.

19.gadsimts Baltijas tautu vēsturē bija nacionālās pašapziņas un kultūras atdzimšanas laikmets. Šajā periodā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijās, kas tolaik atradās Krievijas impērijas sastāvā, izveidojās un nostiprinājās nacionālās kustības, kuru mērķis bija tautas izglītošana, valodas un kultūras saglabāšana, kā arī politiskās apziņas veidošana. Šīs kustības, kas mūsdienās tiek dēvētas par Baltijas nacionālajām atmodām, kļuva par pamatu vēlākai neatkarības ideju attīstībai un 1918. gada valstu izveidei. Lietuvas nacionālās kustības aizsākumi saistāmi ar pretošanos rusifikācijai pēc Polijas un Lietuvas sadalīšanas 18. gadsimta beigās. 1830.–1831. un 1863. gada sacelšanās pret Krievijas varu, lai arī apspiestas, stiprināja nacionālo apziņu. Pēc 1863. gada sacelšanās ieviestais lietuviešu drukas aizliegums (līdz 1904. gadam) veicināja slepenu literatūras izplatīšanu un tautas saliedētību. Igaunijas nacionālās kustības sākums meklējams 1850. gados, kad izglītoti igauņi sāka aizstāvēt tautas valodu un kultūru. To veicināja laikrakstu un literatūras attīstība. 1862. gadā publicētais Frīdriha Reinholda Kreicvalda eposs “Kalevipoegs” kļuva par igauņu identitātes simbolu, bet 1869. gada pirmie dziesmu svētki Tartu nostiprināja nacionālo pašapziņu. …