Metālu ķīmiskā korozija

Pasaulē ir milzīgs skaits automašīnu zīmolu: Sidan, Mercedes, Audi, Volvo, Lada, Opel un daudzi citi. Ikviens izvēlēsies sev automašīnu, pamatojoties uz savām interesēm, vēlmēm un finansēm. Taču, lai cik moderna, skaista un pastiprināta tā būtu, agri vai vēlu tomēr pienāks brīdis, kad auto īpašnieks kādā vietā atklās rūsu. Automašīnu var tīrīt un pārlakot, taču laika gaitā metāla raksturs darīs savu. Laka atdalīsies un šajā vietā joprojām būs redzamas korozijas daļiņas.
Atcerieties, cik bieži jūs ikdienā saskaraties ar metāla koroziju un cik ātri lietas var mainīt savu reprezentatīvo izskatu un dažreiz pat salūzt. Protams, lai gan mūsdienu pasaulē plaši tiek izmantoti ne tikai metāli un arvien biežāk var novērot metāla detaļu nomaiņu ar izdevīgākiem materiāliem ražošanai, piemēram, dažāda veida polimēriem, taču, lai kā arī būtu, metāls ir viens no populārākajiem materiāliem. Korozijas procesiem ir dažāda izcelsme, taču tiem visiem ir viena kopīga iezīme: tie parādās metālu saskares un mijiedarbības rezultātā ar vidi (fizikālo, ķīmisko un elertroķīmisko)[1]. Tas galvenokārt notiek šķidrā un gāzveida vidē. Korozija rada milzīgus detaļu un metāla konstrukciju bojājumus. Katru gadu korozija iznīcina apmēram 13 miljonus tonnu metāla. Salīdzinājumam ES valstu metalurģijas rūpniecība 2014. gadā saražoja tikai par 0,5 miljoniem tonnu vairāk. Un tie ir tikai tiešie zaudējumi. Un tērauda izstrādājumu ilgstoša darbība bez to efektīvas aizsardzības pret koroziju parasti nav iespējama. Pēc ekspertu domām, korozijas radītie zaudējumi var sasniegt 3 līdz 5% no IKP valstīs ar attīstītu rūpniecību [2].
…