Lietu tiesības, kas ir viena no civiltiesību pamatnozarēm, regulē personu attiecības ar lietām, nodrošinot tiesisko kārtību, kādā personas var iegūt, izmantot, aizsargāt un nodot savas tiesības uz dažāda veida mantu, tostarp kustamām un nekustamām lietām, un definē juridiskos mehānismus, ar kuriem tiek nodrošināta šo tiesību realizācija un aizsardzība, un šīs tiesības būtiski ietekmē gan ikdienas dzīvi, gan ekonomiskās attiecības, jo īpaši īpašuma apriti, līgumu slēgšanu, kredītu nodrošināšanu un mantas pārmantošanu, un tās atspoguļo principu, ka katrai personai piemīt tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu, vienlaikus ievērojot citu personu tiesības un sabiedrības intereses, jo īpaši tādēļ, ka lietu tiesības ne tikai dod īpašniekam pilnīgu valdījumu, lietošanas un rīcības tiesības attiecībā uz lietu, bet arī nosaka pienākumus, piemēram, uzturēt lietas kārtībā, neveikt kaitējumu citiem un ievērot tiesiskās prasības par lietas lietošanu, un šie principi ir nostiprināti Latvijas Civillikumā, kur īpašumtiesību jēdziens ietver gan kustamās, gan nekustamās lietas, un katrai kategorijai ir savas tiesiskās īpatnības un normatīvais regulējums, piemēram, kustamās lietas, kuras var būt materiālas, piemēram, preces, nauda, transportlīdzekļi, un nemateriālas, piemēram, vērtspapīri, autortiesības vai intelektuālā īpašuma objekti, tiek aizsargātas caur īpašnieka tiesībām tās lietot, saņemt no tām labumu un rīkoties ar tām likumīgā kārtā, kamēr nekustamās lietas, piemēram, zeme, ēkas vai dzīvokļi, prasa īpašas formalitātes, tostarp reģistrāciju zemesgrāmatā, kas nodrošina tiesību drošību un ļauj trešajām personām pārliecināties par tiesisko stāvokli un īpašnieka pilnvarām, un šī tiesību aizsardzība ietver prasības par īpašuma atgūšanu, kaitējuma atlīdzināšanu un citas civilprocesa procedūras, kas nodrošina, ka īpašuma tiesības tiek ievērotas un var tikt realizētas pat gadījumos, kad tās tiek nelikumīgi ierobežotas vai pārkāptas.…