Kāzusa risinājums par pašvaldības tiesībām noteikt maksāšanas paziņojuma izmaksas: tiesību normu interpretācija un vispārējo tiesību principu kolīzija

. Pašvaldībai nebija pamata prasīt maksāšanas paziņojuma izmaksu atlīdzināšanu 15 euro apmērā vispārīgā kārtībā. Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrā daļa pēc tās redakcijas ļauj segt paziņojuma izmaksas līdz 15 euro, nevis obligāti 15 euro, kā to piemēroja pašvaldība. Šeit sastopamies ar vērtējuma slēdziena ķēdi, kur: Lielā premisa: Būves īpašniekam jāatlīdzina maksāšanas paziņojuma izmaksas, bet ne vairāk kā 15 euro. Mazā premisa: Pašvaldības faktiskās izmaksas bija tikai 3 euro. Secinājums: Prasīt 15 euro neatbilst likuma mērķim un pārkāpj samērīguma un taisnīguma principus.
Izveidojas teleoloģiskās redukcijas pamats – likumā noteiktā robeža (15 euro) nevar tikt piemērota mehāniski, izņemot gadījumus, kad faktiskās izmaksas ir mazākas, jo likuma mērķis nav atļaut nepamatotu labuma gūšanu uz cita rēķina. Tādējādi, pašvaldībai bija jāpiemēro samērīgs atlīdzinājums, balstoties uz faktiskajām izmaksām.
…