Sākotnēji pieteicējam darbspēju zudums noteikts, pamatojoties uz abiem negadījumiem, bet, to pagarinot 2009.gadā, Komisija norādījusi tikai uz pirmo negadījumu. Tāpēc vidējā iemaksu alga ir nosakāma par sešiem mēnešiem pirms pirmā negadījuma.
[4.2] Tiesa kļūdaini interpretējusi noteikumu Nr.50 30.punktu.
Atbilstoši Darba negadījumu apdrošināšanas likuma 20.panta otrajai daļai atlīdzība kā citi ilglaicīgie sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek izmaksāta par kalendāra mēnesi.
Noteikumu Nr.50 30.punktā nepārprotami noteikts, ka iemaksu algas, kas iegūta likumā noteiktajā kalendāra mēnešu periodā, summa dalāma ar šā perioda mēnešu skaitu, kuros par personu veiktas vai bija jāveic iemaksas darba negadījumu apdrošināšanai, proti, mēneši, kuros persona bijusi reģistrēta kā darba ņēmējs un guvusi darba ienākumus.
Noteikumi neparedz izņēmumus mēneša vidējās iemaksu algas aprēķinā gadījumā, ja nostrādāti nepilni mēneši. Izņēmums paredzēts tikai tad, ja minētajā periodā personai iemaksu alga vispār nav bijusi.
Iemaksas tiek veiktas par kalendāra mēnesi un, nosakot tiesības uz pakalpojumu, tiek ņemti vērā tie mēneši, kuros iemaksas veiktas vai bija jāveic, nevis mēneša vienībās izteikts laiks.
Līdz ar to, nosakot mēnešu skaitu, ar kuru izdalāma personas iemaksu algas kopsumma, jāņem vērā ikkatrs kalendārais mēnesis, kurā persona no darba devēja guvusi kādus ienākumus, pat ja kādā mēnesī persona saņēmusi slimības pabalstu, ko neņem vērā, aprēķinot vidējo iemaksu algu.
…
