Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Bēglis, lai izdzīvotu  (1)
Autors: Ričards Goldiņš / Saulkrastu vidusskola Vērtējums:  +117
Vērtējums:  +117
Sabiedrība visā pasaulē ikdienu tiek informēta par sadursmēm, nemieriem, kariem Tuvajos Austrumos, kas ir izraisījis iedzīvotāju masveida imigrēšanu uz Eiropu no Tuvo Austrumu valstīm – Sīrijas, Irākas u.c. Šo notikumu dēļ bēgļu jautājums Eiropai ir kļuvis par pēdējo gadu aktuālāko problēmu.

Par bēgli tiek uzskatīts cilvēks, kurš atrodas ārpus savas valsts vai izcelsmes vietas un kuram nav dota iespēja atgriezties vai arī tas nevēlas atgriezties savā valstī, jo ir pamatotas bailes par savu aizsardzību. Šis cilvēks tiek vai tiks vajāts savas reliģijas, rases, nacionalitātes, dalības kādā mazsvarīgā grupā vai politisko uzskatu dēļ. Bēgļa statuss šo cilvēku nepasargā no nāves, bet tā ir iespēja brīvi uzturēties citā valstī un censties iedzīvoties jaunā vidē, kas veicina šī cilvēka attīstību.

Imigrantu pieplūdums Eiropā ir izsaucis pretreakciju dažādu Eiropas valstu un tautu vidū. Bažas par kultūru saplūšanu, un bailes par bēgļu kultūras uzspiešanu Eiropas pamattautām ir savstarpēji sanaidojušas Eiropu. Mūsdienu pasaulē ir zudusi cilvēka kā indivīda dzīvības vērtība. Šobrīd, kad vairāki miljoni imigrantu cenšas iekļūt Eiropā, tiek aizmirstas tādas pasaules problēmas kā bads, globālā sasilšana, piesārņojums u. tml. Tikai tagad, kad bēgļu jautājums sabiedrībā ir kļuvis īpaši aktuāls, cilvēki sāk uzzināt par gadiem ilgām cilvēku vajāšanām Āfrikas vidienē, Pakistānā un citviet. Patiesībā eiropiešus tas sāka uztraukt tikai tad, kad imigrantu miljoni no Tuvo Austrumu zemēm jau bija izlauzušies cauri Turcijas kalnainajiem apgabaliem, pārdzīvojuši Vidusjūras vētras un tikuši Grieķijā, Itālijā, bēgot no nāves. Neviens iepriekš necentās risināt bēgļu jautājumu, jo Eiropa nesaskaras ar to “aci pret aci”, netika izjaukts eiropiešu ērtais un mierīgais dzīvesveids. Vēsture glabā pozitīvas liecības par bēgļu migrēšanu uz drošākām valstīm, piemēram, mūsu pašu tautas emigrācija Otrā pasaules kara laikā uz Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstīm, bēgot no padomju režīma. Centieni imigrantus atgriezt to izcelsmes valstī nav sekmējušies ar panākumiem, jo šo valsti bieži vien pārņem teroristisks grupējums vai radikāls režīms, kurš īsteno teroru noteiktajā teritorijā, nogalinot plašas iedzīvotāju masas, kas veicina jaunus izceļošanas viļņus, jo cilvēki grib izdzīvot, tieši tāpat kā mēs- latvieši .

Pārdot īpašumus, dzimtas mājas, pamest visu un bēgt prom no dzimtenes ir gan psiholoģiski, gan emocionāli, gan fiziski grūti, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Bet citu iespēju nav. Izdzīvot valstī, kurā cilvēku vajā vai viņam draud vajāšanas reliģiskās pārliecības, rases vai politisko uzskatu un pārliecības dēļ ir neiespējami. Dzīvībai šādā valstī nav vērtības. Eiropa bija gatava uzņemt šos cilvēkus savā zemē, parūpēties par viņiem, palīdzēt, taču nebija rēķinājusies ar tik daudzskaitlīgu ieceļotāju skaitu un atšķirīgo kultūru un dzīvesveidu, ko sev nes līdzi imigranti un no kā negrib atteikties, tādējādi cerot saglabāt savu identitātes izjūtu ar dzimteni. Savukārt Eiropas pamattautas imigrantu pūļos saskata apdraudējumu savas kultūras un savu vērtību pastāvēšanā. Šādas attieksmes pamatā nereti ir informācijas trūkums par pasaules politiskajiem un militārajiem notikumiem, tolerances trūkums pret Austrumu kultūrām un dzīvesveidu, kā arī masu informācijas līdzekļos pieejamās informācijas nekritiska izvērtēšana. Vidējam eiropietim grūti saprast, ko bēglis grasās Eiropā darīt, jo viņš ir tik atšķirīgs. Tiek aizmirsts par to, ka starp cilvēku masām, kas ierodas, lai izdzīvotu, ir arī inteliģence, un cilvēki, kas vēlas iegūt izglītību, darbu, atbilstošu vietu sabiedrībā. Sievietes, kuras cietušas no dzimumu diskriminācijas, Eiropā beidzot var rast iespēju gūt izglītību, pilnveidoties un arī attīstīt sevi. Eiropieši var izmantot bēgļu zināšanas, intelektuālo potenciālu un prasmes, lai attīstītu zinātni, medicīnu, tehnoloģijas u. c. jomas. Attīstības valstis un sabiedrības var pierādīt to, ka starp izglītotiem cilvēkiem ir nesaskaņas, bet viņu starpā nav galējas rīcības, un tikai izglītojot šos patvēruma meklētājus, ir iespējams panākt, lai šādu nepieciešamību – bēgt prom no valsts, nevajadzētu vairs izmantot nevienai tautai.

Masu medijos, politiskajās aprindās un iedzīvotāju starpā plaši tiek runāts par terorisma draudiem, jo teroristu grupējumi, kuri pēdējā gada laikā veikuši teroraktus Eiropā, brīdina, ka starp bēgļu masām ir teroristu grupējumu dalībnieki. Bet arī šos dalībniekus var un vajag izglītot. Pirmkārt, Eiropas pamattautām ir jāvienojas kopīgā rīcībā un darbībā, jāpilnveidojas, jāmācās no jaunās pieredzes, nevis savstarpēji jānaidojas par bēgļu kvotām un robežu slēgšanas jautājumiem. Katram bēglim, kas ir ieradies jaunā valstī, ir jāpielāgojas valstij, kurā tas ieradies dzīvot. Nevajadzētu piešķirt pabalstus bēgļiem, jo viņi ir ieradušies Eiropā cīnīties par savu izdzīvošanu, par savu nākotni un tiesībām tieši tāpat kā pamatiedzīvotāji. Cilvēkam, kurš ir aizbēdzis no kara šausmām un posta, ir jāsaprot, ka mūsdienu pasaulē katrs cīnās par sevi un ne jau reliģiskā piederība, rase vai politiskā nostāja nosaka vietu sabiedrībā, bet gan spēja sevi izglītot, attīstīt un pilnveidot. Arī Eiropas pamatiedzīvotājiem ir jābūt informētiem par to, kādos apstākļos imigranti ir dzīvojuši, kādas šausmas savā dzimtenē piedzīvojuši. Tāpat ir jāatgādina vēstures piemēri, kā eiropieši, sākot no 16. gadsimta, ir devušies prom no savām valstīm uz citiem kontinentiem un teritorijām, lai glābtu dzīvību, un kā ir cīnījusies par savu vietu jaunajā sabiedrībā. Bēglis bēg, lai izdzīvotu, ierodas, lai dzīvotu, dzīvo, lai radītu konkurenci, kas savukārt rada attīstību, ka rezultāta notiks progress Eiropā. Lai šādu progresu ātrāk veicinātu, imigrantam, kurš ir nonācis pilnīgi jaunā vidē, ir jāpalīdz izglītoties, lai viņš spētu pielāgoties.

Cilvēks bēg no dzimtenes, kur tiek vajāts savu uzskatu un pārliecības dēļ, bet viņu neviens nekur citur negaida. Tiek gaidīts cilvēks, kurš būs daļa no tautas. Ja bēglis bēg no savas dzimtenes, atstāj savas mājas, savus radus un tautu, tad viņam jāmeklē sava vieta citā tautā, vai vismaz tai jāpielāgojas un jāpieņem jaunie apstākļi, kuros viņš nonācis, neizvirzot savas prasības. Bēglis arī ir cilvēks, kurš grib dzīvot, vai vismaz iegūt iespēju izdzīvot. Kā rāda vēsture, cilvēks ir atradis risinājumus daudzām problēmām, un šo problēmu, kas aktuāla jau gadu desmitiem, ir jārisina tikai ar izglītošanu un palīdzības sniegšanu nelaimē nonākušajiem. Atbalstīsim tos, kuriem savā dzimtenē ir neiespējami izdzīvot!
Komentāri
Zane Goldiņa03.01.2016. 21:30
Lai izdodas (:

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties