Mūsdienu pasaule veidojas tāda, kādu to veidojam mēs paši. Mūsu uzdevums ir nodrošināt mums labklājību un drošību tik lielā mērā, lai vide, kurā mēs dzīvojam, būtu pēc iespējas piemērotāka mums. Taču tas nav atkarīgs tikai no mums, jo ļoti liela ietekme ir tam, kas notiek mums apkārt, proti, gan labais, gan sliktais var būt cēlonis tam, lai šī labklājības un drošības sajūta tiktu izjaukta. Jau no vēstures laikiem ir zināms tas, ka karš, dažādi politiskie un reliģiskie aspekti var novest pie tā, ka cilvēkiem nākas pamest tās vietas, kurās it kā pirms tam viņi jutās droši un labi. Līdzīgas situācijas diemžēl atkārtojas arī mūsdienās. Katru gadu situācija pasaulē kļūst arvien vairāk un vairāk komplicēta, cilvēki vairs nejūtas droši, jo uzskata, ka briesmas var uzglūnēt jebkurā brīdī un jebkurā vietā, daudzi cilvēki ir gatavi pamest savas mājas un pat valsti, lai tikai justos drošāk. Taču, kur būs tā vieta, kur šie cilvēki jutīsies drošāk? Kas būs tie cilvēki, kuri būs gatavi dalīties ar labklājību un drošību? Kādas tam visam būs sekas? Uz šiem jautājumiem ir diezgan grūti atbildēt, jo atbilde nav atkarīga tikai no viena cilvēka.
Arvien aktuālāka problēma visā pasaulē ir bēgļu krīze. Bēgļu krīze ir viena no mūsdienu lielākajām problēmām, jo tā sevī ietver vairākas citas problēmas, piemēram, tropiskās slimības. Ļoti liela daļa no sabiedrības apzinās to, ka šie bēgļi jeb cilvēki, kuri ir devušies labākas dzīves meklējumos, ir reāls drauds, jo viņu emigrācijas gadījumā pastāv liela iespējamība, ka tik tiešām izplatīsies kāda no tropiskajām slimībām, kas savukārt varētu būt iemesls daudzu cilvēku iznīcībai. Tāpēc parādās jautājums, kurš gan vēlas riskēt ar savu tuvāko, draugu vai paša dzīvību? Manuprāt, to neviens nevēlas, tāpēc lielākā daļa no sabiedrības, kad runa ir par bēgļu uzņemšanu, reaģē kritiski, daži pat to uzskata par postu, kas tikai parāda to, ka viņi nav vienaldzīgi pret to, kas varētu notikt. Vēl arī pastāv tāda sabiedrības daļa, kura uzskata, ka ir jāriskē un jāpalīdz, jo, ja mēs būtu bēgļu vietā, kā rīkotos viņi? Lūk, šī viedokļu dažādība ir iemesls tam, ka viens cilvēks nav noteicējs.
Otra problēma, kura ir saistīta ar bēgļiem, ir mūsu labklājība. Mūsu labklājība ir saistīta gan ar dažādiem drošības, gan ar ekonomiskiem apsvērumiem. Tā kā ekonomika ir ļoti jūtīga pret dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, tad to ļoti viegli varētu ietekmēt tāda lieta kā bēgļu krīze. Ja tiks ietekmēta ekonomika, tad to sajutīsim arī mēs, jo tā ir daļa no mūsu labklājības, par kuru mums būtu jārūpējas pēc iespējas labāk. No tā seko, ka bēgļu krīzei var būt pat globāla ietekme, kas visā pasaulē varētu izraisīt ekonomiskas problēmas, kas pašā sliktākajā scenārijā varētu novest pie kara. Lai tas tā nenotiktu, mums ir jāprot izvērtēt daudz un dažādas lietas, kuras ir saistītas ar bēgļu krīzi.
Trešā lielā problēma, kura varētu skart mūs vistiešākajā veidā, kuras cēlonis varētu būt bēgļu krīze, ir politiska rakstura. Mūsdienu sabiedrībā jau labu laiku pastāv dažādi viedokļi saistībā ar to, kas notiek mūsu valstī un citur pasaulē, piemēram, notikumi, kuri ir saistīti ar bēgļu krīzi. Kamēr vienā pasaules daļā cilvēki mēģina vienoties par to, kā šo krīzi varētu novērst, tikmēr citur pasaulē notiek sabiedrības šķelšanās, kur daļa sabiedrības uzskata, ka bēgļu uzņemšana ir pilnīgs absurds, bet cita daļa uzskata, ka bēgļu uzņemšana nav nekas slikts, rezultātā cilvēki sadalās dažādu viedokļu grupās. Šo cilvēku dalīšanās grupās ir kā ierocis, kuru, skatoties no politiskā viedokļa, ir iespējams izmantot varas iegūšanai. Varas iegūšana savukārt ir diezgan nopietns iemesls dažādu iekšēju konfliktu uzsākšanai. Lai to novērstu, cilvēkiem ir jābūt vienotiem, kas nozīmē to, ka ir jāatrod tāds risinājums, lai šī bēgļu krīze nebūtu iemesls sabiedrības nesaskaņām.
Visbeidzot, manuprāt, īsti nevar pateikt to, kas ir lielākais posts, ko varētu nodarīt šī bēgļu krīze. Vai krīze varētu sniegt arī kādu labumu? Manuprāt, nē, bet tas ir jāizvērtē katram no mums, jo viena cilvēka viedoklis nevar būt pilnīgs, jo katrs no mums šajā bēgļu krīzē saskata kaut ko citu, kas noved pie tā, ka atbilde būs tikai tad, kad mēs par to vienosimies.
