Nē, es neskumstu

Es gribu Jums pastāstīt par vienu savu uzbāzīgo kaimiņieni. Ja Jūs kādreiz viņu sastapsiet, bēdziet prom, nedomājot! Veriet durvis ciet, mainiet adresi un telefona numuru, lieciet kaķim to sakost un sargāt Jūsu gultu! Tāpēc ka, ja šī sajūta nolems dzīvot kopā ar Jums, tā pieaugs pie Jums pret Jūsu gribu. Es zinu, par ko runāju... Es to labi pazīstu. Tā ir ilgošanās pēc kāda.
Ja Jums liekas, ka Jūs nevarat dzīvot bez cigarešu pakas vai miegazālēm, Jūs stipri maldāties! Jūs varat! Jūsu plaušas un naktsmiegs mocīsies daudz vairāk no klusējoša telefona un tukšas sēdvietas vilcienā Jums pretī. Ticiet man, klusējošais telefons Jūs ēdīs kā nikotīna toksiskās upes, jūras un okeāni, dienu un nakti un tā arī nenogalinās, tikai aprīs Jūsu smadzeņu domājošo daļu.
Ilgošanās pēc kāda ir visbīstamākā sajūta, jo to nevar nevienam paskaidrot, nevar padzīt, nevar kontrolēt, nevar ar varu aizvietot ar citām jūtām. Kamēr Tu ilgojies, Tu neesi spējīgs mīlēt, aizrauties, just līdzi... Tam nepietiek vietas. Ilgošanās ir greizsirdīga mantiniece, tā neatdos Tevi kādam citam. Tā pat negrib, lai Tu daudz runātu ar saviem draugiem, tikai ar viņu!
Tev liekas, ka pie tā visa vainīgais cilvēks ir Tava vakcīna... Tev liekas. Kad Tu viņu beidzot satiksi, jūs stāvēsiet visi kopā – trijatā. Un gribēsies kliegt un raudāt.