Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Mans sajūtu stāsts

Autora bildeAutors: Luīze Medne / Rīgas 64. vidusskola Vērtējums:  +2
Vērtējums:  +2
Sajūtas ir kas tāds, no kā nav iespējams atteikties mūža garumā. Dzīve tās ļauj izbaudīt visās iespējamās krāsās. Košākās krāsas vislabāk paliek atmiņā un pavada mani mūža garumā.
14 gadus šīs sajūtas ir ar mani. Tas ir daudz vai maz? Kā kuram, bet man tā ir lielākā daļa no manas dzīves.Tās jūtu dienu no dienas, gadu no gada, un tā tas arī turpināsies visu dzīvi, jo tas jau man bija ieliks šūpulī no dzimšanas. Jāsaka, paldies, šiem liktenīgajiem vārdiem, kurus teicu 3 gadu vecumā: „Mammu, es gribu dejot!” Tā varu teikt vēl vienu paldies mammai, kura noticēja sava trīsgadīgā bērna teiktajam un aizveda uz tautisko deju ansambli. Tā sākās mans sajūtu stāsts.
Ceļš uz panākumiem, staltu stāju, nostieptiem pirkstgaliem un augstu paceltām kājām nav rozēm klāts. Katrs mēģinājums, katrs skolotājas aizrādījums bija, ir un būs svarīgs, ir jāprot mācīties no kļūdām, un tas nemaz man nebija viegli un neizraisīja labākās sajūtas un emocijas pāris gadus atpakaļ. Nebija viegli dzirdēt skolotājas bargo balsi par nepareizām kustībām, stāju, nenostieptiem pirkstgaliem, tajā brīdī tas šķita nesvarīgs, jo bija tik nepatīkama sajūta, skumjas un bēdas, ka teicu, ka gribu iet prom. Bet mamma man nekādas atlaides nedeva: ja kaut kas ir iesākts, tad tas mērķtiecīgi jāturpina darīt. Es domāju, kāpēc citiem ir tik burvīgi vecāki, ka ļauj bērniem pašiem izvēlēties to, ko viņi grib. Bet tagad gan esmu pārliecinājusies, ka tie fantastiskākie vecāki bija man, kas iemācīja mērķtiecību un neatlaidību, jo rezultāts ir jūtams.
Te nu sākas košākās un skaistākās sajūtas. Ar cītīgu darbu man tika iemācīts mīlēt deju. Koncerti, Deju svētki, tautas tērpi, draugi. Tas pat nav vārdos aprakstāms. Kad es uzvelku tautas tērpu, uzkāpju uz skatuves, ir gaismas, es varu emocijas izdejot, smaidīt un dzirdēt aplausus, ka skatītāji to spēj novērtēt un ka tas viņiem patika, un beigu beigās dzirdēt skolotāja labos vārdus, ka mēģinājumi, pūles ir devuši skaistas un vārdos neizsakāmas sajūtas: laimi, prieku un līksmību. Koncerti ir ļoti jauki, bet dejotājam galvenie ir Deju svētki, kuri tik bieži nenotiek. Par šie svētkiem es varu teikt, ka tur vienkārši ir jābūt, es nevaru izteikt vārdos, cik ir lieliska sajūta, esot ar tik daudz domubiedriem uz viena laukuma. Deja – tas nenozīmē tikai dejot, tas nozīmē atdoties ar dvēseli un emocijām, un, ja es patiešām tā daru, tad iegūtās sajūtas ir izcilas, kas rada prieku un liek smaidīt vēl ilgi.
Visas piedzīvotās emocijas šajos gados ir tik daudz iemācījušas un devušas, ka es dejošu tik ilgi, kamēr varēšu, jo nekas cits šīs sajūtas aizstāt nevarēs. Lai iegūtu rozes, no sākuma jāsaskaras ar ērkšķiem; lai iegūtu patīkamas sajūtas, jāsaskaras ar grūtībām.
Komentāri
Nav neviena komentāra

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties