Sajūtas ir pati vienkāršāka psihiskā parādība, kas ir cilvēka eksistences pamatā.
Pasaule sastāv no tik daudz sajūtām, ka liekas, tad nepastāvētu pati pasaule. Ja sāktu pārskaitīt sajūtas, ko cilvēks izjūt visas dzīves laikā nepietiktu pat nedēļas, lai to izstāstītu. Bet viena sajūta pārspēj citas un tā ir mīlestība. Mīlestība nav tikai starp vīrieti un sievieti, tā arī ir mīlestība pret vecākiem, dabu, dzīvniekiem un arī pret pašu dzīvi. Visbiežāk uzdodamie jautājumi par mīlestību ir: ''Kāpēc mēs mīlam?'' ''Kas ir mīlestība?'' ''Ko mums tā dot?'' ''Ko tā mums atņem?'' ''Uz ko cilvēks ir spējīgs mīlestības dēļ?'' Mīlestība rada visbrīnišķīgākos darbus, bet tajā pašā laika mīlestība rada briesmīgu notikumus. Kā piemēram Troja. Var pateikt daudz piemēru. Bet ja tā labi padomāt visu ko mēs darām aizved galu galā mūs līdz mīlestībai. Bet tieši es vēlētos uzrakstīt par mīlestību starp vīrieti un sievieti. Tāda mīlestība var būt īsa momentāla, bet kaislīga vai arī tā var būt uz visu mūžu. Cilvēki mīlestības dēļ var izdarīt visu, piemēram sākt karu vai upurēt visu, kas viņiem ir. Kā ir teicis Platos: ''Katrs no mums ir sadalīts uz divām daļām, tieši tāpēc katrs meklē savu otru pusīti. Un tāpēc tā ir vēlēšanās kļūt par vienu veselumu.'' Mīlestība ir enerģija, kas uzlādē cilvēku ar pozitīvām jūtam. Sieviete un vīrietis viens otru papildina ar šo enerģiju un dot iespēju izjust tādu sajūtu gammu, ko citas sajūtas vienkārši nespēj dot. mīlestības dēļ var izdarīt visu, piemēram, es nesen biju lasījusi rakstu par vienu pāri, kuri iepazinās universitātē iemīlējās un pēc tās beigšanas vēlējās apprecēties, bet notika nelaime. Puisis tika avārijā un ieguva stipras galvas traumas, kuru dēļ uz visu mūžu kļuvu par invalīdu. Bet meitene par spīti visam apprecējās ar viņu un veltīja visu savu dzīvi, lai rūpētos par viņu. Tas ir īsts mīlestības piemērs.
Mēs uz šo zemi neesam atnākuši, lai to dzīvotu, bet lai to dāvinātu citiem un izjustu īstu mīlestību pret kādu. Jo lielāka laime padarīt tuvo cilvēku patiešām laimīgu.
