Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Prieks (1)

Autora bildeAutors: Anna Kalverša / Rīgas Zolitūdes ģimnāzija Vērtējums:  +21
Vērtējums:  +21
Kad es eju pa ielu, es vienmēr sajūtu prieku. Nezinu, kāpēc. Varbūt es sajūtu to , tāpēc ka esmu dzīva, varbūt tāpēc , ka cilvēki man smaida , spīd saule , šalc Baltijas jūra…
Es sajūtu prieku, kad es pārnāku mājās un redzu vecmammu,kurai ir 78 gadi un, neskatoties uz slimībām , viņai vienmēr ir labs garastāvoklis.
Arī mani vecāki, kuri pēc grūtas darba dienas vienmēr smaida... varbūt par to , ka viņiem ir 2 bērni, arī par to,ka aiz loga ir mierīgs klusums.
Daži jaunieši sūdzas, ka viņiem nav jauna telefona vai ka vecāki viņiem nepērk jaunu datoru. Jā, ne visas vēlēšanās piepildās – jauns telefons , dators ir nenozīmīgas lietas . Vajag priecāties it kā par vienkāršām lietām-sauli, jūru, draugiem, par mammas smaidu…
Bija diena, kurā es biju ļoti laimīga. Tā nebija ārzemēs pavadīta diena, netika saņemts jauns telefons, bet vienkārši jauka diena manā dzimtenē, neparastajā , man dārgajā Jūrmalā.
Tā bija brīnišķīga diena. No rīta spīdēja saule, bija septembris. Man bija 5 gadi un mamma pirmoreiz aizveda mani uz mūzikas skolu. Kad es iegāju skolā, es izlasīju - «Jūrmalas mūzikas skola». Es zināju,ka šeit mācīšos 9 gadus un es baidījos. Es ieraudzīju savu skolotāju, un viņa man patika: viņai bija blondi mati, gudras acis, un skaists , mīļš smaids. Viņa veda mani pie rokas un izrādīja mūzikas skolu: klases, mūzikas instrumentus... es biju laimīga, bezgala laimīga, priecīga.
Šajā dienā es pirmoreiz ieraudzīju ērģeles: lielas, varenas, skaistas, skumjas... tā viņas izskatījās...
Pēc tam mēs iegājām kādā klasē, un tur es ieraudzīju meiteni, kura spēlēja kokli. Koklei bija tik brīnišķīgi, skaistas, liriskas skaņas... īsts latviešu instruments. Es klausījos kokles skaņās, jutos kā pasakā..
Mēs iegājām 8.klasē,manā klasē. Dzelteni oranžas sienas, balti griesti un... klavieres. Kad es pirmoreiz spēlēju, es sajutu uztraukumu, bet tas bija patīkams uztraukums... Man patika klavieru skanējums. Šajā dienā es apzinājos, ka sajūtu prieku , īstu prieku-par mūziku , par mūzikas skolu , par Jūrmalu.
Īstu prieku es sajūtu, sēžot pie klavierēm, spēlējot Emīla Dārziņa skaņdarbus, kad mūzika aizrauj dvēseli, kad skan katra dvēseles stīga…
Es priecājos par skaisto mūzikas pasauli, kurā mani ieveda mana mīļā, smaidīgā, jaukā māmiņa. Lai mūsu cilvēku sirdīs vienmēr skan mūzika!
Anna Kalverša
Komentāri
Boris johnsons07.03.2014. 09:56
Laba darba. Malacis Anna! Visi balsojam!

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties