Sajūtas tauriņu dejā (6)

Sajūtas ir kā tauriņi, tik vieglas un brīvas. Tās ir pamatā mūsu eksistencei, tās veido mūsu pasauli, iekrāso to tādā krāsā, kā mēs jūtam. Mīlestība, cilvēka stiprākās jūtas, ļauj mums pasauli ieraudzīt pavisam savādāku, tādu, kas ir balstīta uz sajūtām, kurā gribas tikai just un baudīt. Bet diemžēl vai arī par laimi, mūsu sajūtas ir gaistošas. Tās ar laiku vai nu pieņemas spēkā vai izgaist pavisam.
Sajūtas: prieks, mīlestība, satraukums, kaislības, sāpes un vilšanās, veido mūsu dzīves. Tikai pirmās sajūtas mēs atceramies vēl un vēl, pirmais skūpsts, nakts, rīts, sajūsma un spīts. Lēnā deja klases vakarā, pirmais randiņa uztraukums un pirmā lielā uzvara. Pirmais draugs un ienaidnieks. Pirmā mīlestība un zaudējums.
Satiekot kādu mums īpašu cilvēku vēderā parādās tauriņi, mazi, skaisti, krāšņi un neparastu sajūtu raisoši, vieni tauriņu bari vēderā pārklājas ar citiem. Vieni dzestri rīti nomaina negulēto nakšu neuzrakstītās īsziņas. Plaksti kā kalendāra lapiņas ik vakaru krīt vienā pasaules malā un ik rītu paver citus horizontus citā. Skaita laiku, starp viņiem, stundas, dienas, nedēļas, mēnešus, gadus... Atņem un saskaita kopā. Negulētās naktis, cerības, sapņi un ilgas, pēc viņa. Nekas tur nav izpostīts, jo nav kam sabrukt. Kautro tauriņu spārnu atvēzieni ir tikai mirklis pirms lidojuma. Pirms lidojuma uz siltākām zemēm.
Tu dzirdi mani? Es raugos Tevī ar akli aizvērtām acīm, klāstu savas jūtas ar mēmām, noslēgtām lūpām. Tu uzklausi mani, bet neesmu pārliecināta, vai dzirdi. Es tikai vēlreiz atkārtoju... Mīlu Tevi...
Mēs katrs izjūtam savādāk. Nevar būt kaut kas nepareizi, viss ko mēs jūtam ir tieši tā, kā vajag, jo tās ir mūsu sajūtas... Mēs jūtam ar savu sirdi un dvēseli, nav vajadzības klausīties citos cilvēkos, ir jāpaļaujas uz savām sajūtām un sirdsbalsi. Tāpat ir ar to, ka mums kāds cilvēks var patikt un mēs viņu varam mīlēt, pat mums neizskaidrojamu iemeslu dēļ, viss slēpjas mūsu sirdīs un sajūtās.
Es savu labāko draudzeni ļoti mīlu par to, kā viņa man liek justies, kādas sajūtas manī izraisa. Tas savā ziņā ir neticami, kā tikpat kā svešs cilvēks var kļūt tik tuvs, par vienu no svarīgākajiem cilvēkiem mūsu dzīvē. Draudzība ir jākopj kā dārgs zieds, tam ir jāvelta daudz uzmanības, rūpju un laika. Katra mazākā dāvaniņa, apskāviens, buča, smaids, telefona zvans un īsziņa ar jaukas dienas, saldu sapņu novēlējumu, uzreiz liek justies labāk, īpašai un mīlētai. Draugi - tie ir eņģeļi, kuri tad, kad tev ir ļoti grūti, palīdz piecelties un atgādina, ka vajag lidot. Sajūtas, tas ir mūsu dvēseles stāvoklis...
Interesanti ir ar debesīm, tajās ir miljardiem zvaigžņu, tu uz tām lūkojies un pārņem tāda savāda sajūta, tu vari skatīties un skatīties, bet neapnīk, tu vari sapņot, iztēloties, baudīt un tajā brīdī vairāk it nekā nevajag. Krīt zvaigzne, tev ir iespēja ievēlēties vēlēšanos. Es joprojām to daru, jo ticu, ka kādreiz vēlēšanās piepildīsies, ir tikai jānotic brīnumam. Pasaulē ir tik daudz brīnišķīgu lietu, ir tikai jāatrod laiks redzēt un sajust, aiz loga debesis, putnus, laimīgo bērnu un katru iespēju pasmaidīt, it kā par neko, bet patiesībā par pašu svarīgāko dzīvē...
Laime sastāv no sīkām, mazām laimītēm, no prasmes ieraudzīt peļķē varavīksni, mākonī - zelta maliņu un apkārtējos - smaidu. Tas, kurš neprot saskatīt un priecāties par laimi ikdienā, neieraudzīs to arī tad, kad tā būs liela un atnākusi sīkiem solīšiem. Es novēlu, ikkatram ļaut sev no sirds just un sajust pasauli apkārt, spēt pasmaidīt par ikdienišķām lietām un atklāt plašo un, iespējams, sev ne līdz galam atklāto sajūtu pasauli!