(Pati Sajūta stāsta, atceras un bauda.)
Brīnišķīga, apburoša, līksma, skaista, mīlestības pilna, veiksmīga, ilgstoša, patīkami satraukta, nemierīga, neaizmirstama, dzīva - tāda es esmu, Sajūta. Labdien! Šis ir mans stāsts, mana rašanās, mani iespaidi, mana atmiņas un neaizmirstamība.
Iedomājieties, - ir vasara, burvīgs jūlija rīts, kaut kur pulksteņa dzeguze iekūko piekto stundu, saule tikko lec, visapkārt lauki, tālumā mežs, pamazām sāk celties un čivināt putni, vēl miglā pļavās vakar vakarā sakrautās siena gubas, rasa uz jaunās, augošās zaļās zālītes un rīta reibinošā smarža... Saimnieks ar izkapti plecā, baltā kreklā, bērzu sulām pie labās rokas un galodu pie kreisās, aizsoļo uz vēl nenopļauto pļaviņu aiz pakalna...Jā, tā ir vēlme, lai šis rīts baudītājam nebeidzas. Un Sajūta. Kas par Sajūtu! Īsts latviskums un mazliet sentimenta, pat nostaļģijas. Un tā ir tikai puse no manis, jā, puse no Lielās Sajūtas. Klāt nāk vēl kādas neaizmirstamas emocijas, kas ir radījušas manu otro pusi un kopā viedojušas mani pašu, šo neaizmirstamo un dzīvo Sajūtu.
Viens skatiens, viens smaids, viens pieskāriens - mīlestība. Tā top mana otrā neatņemamā pusīte. Šoreiz... ziema, sals, sniegs, puskrēsla, romantika un satraukums.
Patriotisms, latviskums un mīlestība radījusi mani tādu, kāda es esmu, tādu, kādu sevi raksturoju sākumā. Es nevaru atrast īsto vārdu, kā sevi dēvēt, kā nosaukt šo divu Sajūtu kopumu, jo tāda esmu es. Ne prieks, ne bailes, ne satraukums, ne labestība, nē, nav man pašai vārda. Esmu nenosaucama un grūti saprotama, ja to stāsta kāds cits. Sajūtu gamma neierobežojas tikai astoņu skaņu toņkārtā, tā atnāk un paliek, un turpina dzīvot radītājā.
Ierakstīta dzejā, izteikta domās un slēptākajās vēlmēs, droši vien nesaprasta, bet tomēr taupīta Sajūta. Šķietama, bet ne visiem reāla, un Sajūta, kura atlido tikai pie retajiem, pie nelabojamiem melanholiķiem, romantiķiem, līdz sirds asinīm patiesiem savas Dzimtenes patriotiem, pie tiem, kuri nekad savā emociju spēkā nepadodas, un tiem, kuri spēj sataupīt Sajūtas, tās samiksēt un veidot jaunas, vēl nenosaucamas, īpašas. Es esmu tā īpašā, retā un dzīvā...
Jā, patiešām! Viņa tāda ir.
