Mans laiks (2)

Laiks nekad nav vienāds. Katram atvēlētais laiks ir atšķirīgs, kaut vai par sekundi, bet atšķirīgs. Es vēl nezinu, cik ilgs būs mans laiks, tomēr ceru, ka pietiekams. Zinu, ka man jāsāk novērtēt sev atvēlēto laiku un ar smaidu jānodzīvo katra jauna diena, tomēr kā ikvienam cilvēkam ne vienmēr viss izdodas. Zinu, ka ir cilvēki, kas uzskata, ka viņiem ir piektais mūžs, jo pirms tam tie bijuši skudras vai putni. Tomēr apziņā mums katram uz šīs zemes noteikti ir tikai viens laiks, kas jāizdzīvo.
Mans laiks ir brīdis ar problēmām un daudz smaidiem. Tās ir emocijas. Visa dzīves pilnība katram aiziet tajā, ko viņš mīl ar sirdi. Viņš piepilda sev doto laiku ar tīru mīlestību. Daudzi sakāmvārdi atzīst, ka mīlestība ir bez vecuma un laika robežas. It kā tā būtu sestā maņa, jo ar to tiešām var just, ko tā no tevis vēlas. Un var pat palīdzēt, gluži kā acu gaisma. Mana laika skaistākais un dārgākais ir tīra un nesavtīga mīlestība.
Mans laiks sākās brīdī, kad es piedzimstu, un beigsies, kad nomiršu. Vai tiešām? Manuprāt, tas sākas un beidzas ar apziņas rašanos un zaudēšanu. Lai gan kāds var teikt: katrs jau piedzimst ar apziņu un, arī pasauli pametot, apziņa vēl ir.
Lai kāds būtu vai nebūtu citu laiks, mans laiks ir tagad, un es to izmantoju tieši tagad. Mans laiks ir brīnums, tāpat kā mana dzīve.