mēs Latvijas bērni esam mūsu valsts nākotne. Mums vēl daudz jāmācās un jāpiedzīvo.
Latvijas bērni ir dažādi, gan gudri, tādi kuriem nepatīk mācīties. Bērniem patīk spēlēt sporta spēles. Latvijas bērni ir aktīvi, un daži kustas kā ūdenszāles. Bērni atklātāk runa par savām jutām, bet dažreiz viņi runā nevietā. Bērni ir kā zieds, dažreiz tas atplaukst, bet dažreiz tas ir ciet un ne par ko nevērsies vaļā, līdz nepienāks īstais brīdis.
Mēs vēl nezinām par ko izaugsim, un par ko kļūsim, kur dzīvosim. To var uzzināt tikai dzīvojot un vērojot, kādus šķēršļus mums priekša liks liktenis un pasaule. Dažiem no mums šis ceļš būs grūts, bet dažiem viegls. Manuprāt, kas viegli nāk tas viegli iet. mūsu valstij vajag jaunas galvas, kas spētu visu uztvert un izprast.
Mūsu valsts ir stipra garā, jo mēs nekad nepadodamies. Mēs turamies pie pēdējā salmiņa līdz galam. ja ir sūri laiki, mēs dziedam un dejojam, lai remdētu sāpes.
Arī es piederu pie šolaiku jaunās paaudzes. Nepiekrītu, kad saka:"Jaunā paaudze nekam neder, neko neprot." Es protu sienu vākt, braukt ar traktoru, slaukt govis, iestādīt un noņemt kartupeļus. Sekoju līdz mūsu valstī notiekošajam. Kad būšu liels, Latvijai nebūs par mani jākaunas.
Mēs Latvijas bērni esam gatavi pārņemt stafeti no mūsu vecākiem.
Skrundas vidusskolas 6.b klases skolnieks Gints Krasausks
