Katrs Latvijas iedzīvotājs ar vārdu „Latvija” saprot nedaudz citādi. Svarīgi ir apzināties savas vērtības, svarīgi ir cienīt savu dzimteni un mājas. Mājas ir vieta, kur sastapt mīļus, līdzīgi domājošus cilvēkus.
Jau Dž. Kenedijs ir teicis: „Nejautā, ko valsts var dot tev, bet gan, ko tu vari dot savai valstij!”
Katra cilvēka uzdevums ir maksimāli godīgi padarīt savu darbu. Mans, kā skolēna pienākums, ir apgūt zināšanas, iegūt jaunas prasmes un iemaņas. Savas dzīves piepildījumu es redzu Latvijā. Latvijā ir daudz iespēju, tikai jāspēj tās saskatīt un realizēt. Domājot par tiem cilvēkiem, kuri ir emigrējuši no Latvijas, es personīgi, viņu rīcību nenosodu. Latvijā pašlaik ir augsts bezdarba līmenis un zema samaksa par padarīto darbu, tādējādi cilvēkiem trūkst motivācijas sevi realizēt Latvijā. Taču arī Sprīdīti piemeklēja atklāsme, ka „nekur nav tik labi kā mājās”.
Latviju nevajadzētu vērtēt pēc politiskajām aktivitātēm, kuras nereti ir tikai politiķu ambīcijas. Ir jānovērtē Latvijas gleznainās ainavas, skaistie saulrieti un saullēkti, dzīvi dzirkstošie meži un rīta rasainās pļavas, jo tik skaista daba kā Latvijā nav nekur citur. Katram latvietim ir jāapzinās senču atstātais darba tikums. Mums ir jāiegulda darbs: kultūrā, ekonomikā, lauksaimniecībā, un sabiedriskajās attiecībās.
Latvijas vārds var izskanēt pasaulē ar skanīgām dziesmām, ar radošiem mākslas darbiem, mūsdienīgu dizainu, ar inovatīvām tehnoloģijām.
Stiprināsim Latviju kopā!
