„Mainies uz augšu, Latvija!”

Es vēlētos jums pastāstīt par to, kā sekmēt valsts attīstību, lai cilvēki gribētu dzīvot Latvijā. Manuprāt, ir tik daudz iemeslu, kāpēc cilvēki nevēlas dzīvot Latvijā, un tieši šos vajadzētu risināt, jo tie ir ļoti svarīgi mūsdienās.
Pirmkārt, ko vajadzētu ieviest, - nodrošināt cilvēkiem labklājību Latvijā, lai ir darbs, un lai par to saņem pienācīgu algu. Lai tiktu atbalstītas jaunās ģimenes, kam trūkst iztikas izskolot jauno paaudzi, lai tos pienācīgi apģērbtu un paēdinātu.
Arī veselības aizsardzība lai tiktu nodrošināta, es domāju, visiem tā ir vajadzīga, gan jauniem, gan veciem. Ja būtu vieglāka pieeja tikt pie ārstiem, tad arī mirstība samazinātos. Ir grūti gaidīt katrā slimnīcā savu rindas kārtību, it īpaši, ja šī slimība ir smaga. Cilvēkiem ir svarīgi būt veseliem, jo bez veselības darbs nerit uz priekšu, nav naudas. Mēs saprotam, ka Latvija nevar pat mums pienācīgi palīdzēt slimības gadījumā. Aizejot vien pie ģimenes ārsta mums par to ir jāmaksā, bet ja tiešām nav naudas, un tu esi slims, ko tādos brīžos darīt ?
Par to ir jādomā un jārīkojas savādāk, rodas slikti priekšstati un visi saka: „Kā gan mums Latvija var palīdzēt? Tā pati ir krīzē.” Cilvēki, kas nonākuši materiālās grūtībās ar smagu piepūli tik iegūst kādu palīdzību. Ir jānodrošina palīdzība, nevis tik jāsaka, cik daudz visi izbrauc no Latvijas, mēs jau neko nedarām, lai viņus apturētu, lai viņiem sniegtu to palīdzību, ko viņi lūdz.
Obligāti vajadzētu noregulēt cenu līmeni komunālajiem pakalpojumiem, precēm un citām lietām, noregulējot tā, lai tās būtu zemākas nekā tās pašlaik ir, jo ar minimālo algu pat nevar savilkt galus, lai samaksātu komunālos pakalpojumus un citus rēķinus, kur vēl paēdināt bērnus un izskolot tos. Ar šādu algu cilvēki neko nespēj iekrāt, tāpēc labāk dodas prom. Viņi domā, ka ārzemēs būs daudz lielākas iespējas iekrāt, nekā pie mums.
Ir jānodrošina darba vietas studentiem pēc augstskolas, jo studenti ir tā sabiedrības daļa, kas visātrāk aizbrauc no Latvijas. Ja spētu nodrošināt pēc augstskolas darba vietas, viņiem pat neienāktu prātā aizbraukt, un meklēt ko labāku ārvalstīs. Protams, tajā ziņā arī labām algām uzreiz jābūt, jo mazas algas dēļ neviens nevēlas strādāt, jo nevar izdzīvot. Kā arī nodrošināt jaunos studentus ar budžeta vietām, tas būtu labs stimuls viņiem saprast, ka valsts kaut ko dara lietas labā.
Laukos būtu jāievieš plašāki uzņēmumi, kur būtu pienācīgs darbs, savādāk ir jāmēro tāls ceļš, lai tiktu līdz pilsētai, kur atrodas darbs. Tāpat ir ar skolām. Skolēni, kas dzīvo laukos nespēj izbraukāt to lielo attālumu, it īpaši, ja nav nopirktas autobusa mēnešbiļetes, vai nav mašīnas, ar kuras palīdzību varētu aizvest skolēnu līdz pilsētas skolai. Laukos vajadzētu attīstīt vairāk ražošanu, jo tā ir svarīga mūsdienās. Neslēgt uzņēmumus, kuru dēļ valsts nevar gūt ieņēmumus budžetā.
Es ieteiktu visiem miljonāriem „nezagt” no valsts budžeta, bet darīt kaut ko lietas labā, ar solījumiem cilvēkiem acis neaizvērsi. Tik vai tā viņi aizbrauks uz neatgriešanos. Ja viņi redzētu, ka kaut kas tiek darīts lietas labā, tad aizbraucēju būtu mazāk. Viņi pašreiz neredz jēgu, kāpēc būtu jāpaliek Latvijā. Ieviešot jaunus produktus, izgudrojot ko jaunu, tas celtu mūsu visu ekonomiku.
Esmu pārliecināta, ka jāsāk uzņēmējiem un valstij prasīt jautājums ar to, kāpēc mūsu veikalos nav mūsu zobu pastas, tualetes papīra, mazgāšanas līdzekļu, dzīvnieku barības u.c. lietas. Ražošanai būtu jāatdzimst, tā lai šeit varētu tapt lietas, kuras pašlaik tiek ievestas. Tām ir jābūt konkurētspējīgām – cenas, produkta īpašību un dizaina ziņā. Tad, kad vietējā tirgū būsim konkurētspējīgi, varēsim sākt konkurēt arī ārvalstu tirgū. Bez ražošanas ekonomika pastāvēt nevar. Vajag tikai gribēšanu, finansējumu un zināšanas.
Manas domas par to visu ir tādas, ka, ja šo visu mūsu valstī būtu iespējams ieviest, būtu acīm redzami, cik beigās būs gribētāju, kas paliktu šeit, un nemeklētu zaļākus laukus ārvalstīs. Es, protams, neesmu par aizbraukšanu, jo šī ir mana valsts, kurā es uzaugu un mācos. Man viņa ir mīļa, lai arī kādā stāvoklī tā atrastos. Es ceru uz labāku nākotni, jo viss vēl tikai priekšā. Ja man jautātu, ko es varētu darīt lietas labā, lai cilvēki paliktu Latvijā, es atbildētu, ka publiski izsludinātu tēzes, kas liktu padomāt par dzīvi ārvalstīs, kas ieteiktu nepamest valsti, jo, manuprāt, kas var būt labāks par savu izcīnīto brīvo valsti, kurā mēs uzaugām. Ja man būtu iespēja ietekmēt visas šīs lietas, lai tās tiktu izpildītas, tad es cīnītos par tām, lai tauta saprastu, ka nav tādu, kas tikai runā, un neko nedara.