Mēs esam – Latvija (1)

‘’Vai jūs nekad neaizdomājieties, kas ir vissvarīgākais valstī, bez kā tā nepastāvētu?” droši vien, jūsu atbildes būtu – finanses, politika, laba valdība, kultūra utt.”. bet tagad, ja tā visu izanalizē, izrādās viss ir vienkārši, nevajag pat piepūlēties, lai padomātu. Viss, kas nepieciešams valstij, tie esam mēs, cilvēki, tās iedzīvotāji. Cilvēki rada visu – politiku, kultūru, valdību. Zeme ir pilna ar mūsu ļaudīm, kuri izkaisīti pa pasauli, bet, pateicoties mums, varbūt arī man, mūsu valsts eksistē!
Katrs sīkums ir svarīgs. Ikviens piedzimstot Latvijā, iegulda mazu daļiņu no sevis. Kāds ir teicis: „Ikkatrs sīkums ir svarīgs.”. Jā, es piekrītu tam. Latvijā nav ne metropoļu, ne visaugstāko kalnu, diženas politikas, bet nekur nav tik skaistu rītu, kad saule spēlējas ar mākoņiem, kad lietus klauvē pie loga vai sniegs aizkāvējās uz tavām skropstām. Tāds skaistums! Kaut gan liekas – sīkums. Tas pats ir arī ar cilvēkiem. Jūs, esat personības, jūs Latvijas iedzīvotāji! Nebīstieties ne no kā, paceliet galvu pret debesīm un atcerieties, ka bez jums, bez tevis, tieši tevis Latvijas nebūtu. Tauta! Tas ir kopums, kopumi, kuri ir atbalsts visam.
Latvija – tas ir sievietes smaids, tik laipna skata pārpildīts un siltuma izstarošs.
Latvija – tās ir bērna acis, kuras sāk veidot savu redzesloku, saskatot ko jaunu.
Latvija – tas ir vecmātes rokas, tik nogurušas no ilga darba un laika, bet tik mājīgas apskāvienā.
Latvija – ir stalta vīra mugura, kura, neskatoties uz grūtībām, ceļas no jauna un ir neapgāžama kā kalns.
Latvija – ir mana dzimtene, mani cilvēki.