Latvija-tā ir vieta, kaut neliela vieta uz zemeslodes, bet tā ir vieta kuru es mīlu, kurā esmu uzaugusi, un uzskatu, ka tāds ir katra šeit dzimuša latvieša pienākums ir mīlēt to.
Domāju, ka neesmu milzīga patriote, varbūt šķiet mazliet smieklīgi, bet man patriotisms izpaužas skatoties hokeju! Var jau būt, ka tā nav, bet domāju, ka nav daudz kultūras pasākumu, kas sapulcētu tik daudz latviešu kā hokeja spēle, kurā sacenšamies ar stipriem pretiniekiem.
Vēl Latvijā ir pietiekami daudz skaistu vietu: augstie stāvkrasti, varenās bākas…Daudz kas latvietim dzīves laikā jāpaspēj apskatīt, daudz viņam pienākumu. Kam Latvijai tās palmas un kamieļus, ja ir dzintara graudi un priežu sili? Kam Latvijai zeltu un dimantus, ja ir meži un pļavas? Žēl, ka šie meži, šis skaistums tiek iznīcināts un neatjaunots.
Vēsturiski laiks līdz Latvijai kā brīvai valstij ir bijis grūts un asiņains. 1. un 2. pasaules karš, PSRS okupācija-tas viss ir drūmi un nežēlīgi. Žēl, ka nevienam tobrīd nelikās svarīgs latviešu viedoklis, pieņēmumi un uzskati. Vienmēr latviešu tauta savējos nav ļāvuši aizskart, bet gan aizstāvējuši un atbalstījuši-kā hokejā!
Man Latvija nozīmē daudz, un es ar to lepojos. Ir tik milzum daudz lietu, kas ir skaistas. Tagad, kad jau iestājies gada tumšākais laiks, vajadzētu atbrīvoties no depresijas un ikdienas rutīnas, vienkārši pasmaidot!
