Rūdolfs Blaumanis ir viens no nozīmīgākajiem latviešu literatūras klasiķiem, kura darbi līdz mūsdienām saglabājuši savu aktualitāti un māksliniecisko vērtību. Viņa literārais mantojums aptver gan prozu, gan dramaturģiju, un viņš tiek uzskatīts par vienu no reālisma virziena pamatlicējiem latviešu literatūrā. Blaumaņa darbos spilgti atspoguļojas viņa laikmeta sociālās un morālās problēmas, cilvēku savstarpējās attiecības, psiholoģiskās nianses un latviešu zemnieku dzīves īpatnības 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Blaumanis dzimis 1863. gada 1. janvārī Ērgļos, Braku mājās, un jau bērnībā uzsūcis lauku dzīves ritmu, darba tikumu un cilvēku savstarpējo atkarību mazā kopienā. Šīs bērnības pieredzes vēlāk kļuva par būtisku iedvesmas avotu viņa daiļradē, kur viņš smalki un ar lielu empātiju atainoja zemnieku dzīvi, darba grūtības un prieka brīžus. Pēc mācībām Ērgļu draudzes skolā un Rīgas pilsētas reālskolā viņš strādāja par žurnālistu, literātu un laikrakstu redaktoru, kas ļāva viņam ciešāk iepazīt sabiedrības dažādos slāņus un iegūt plašu skatījumu uz cilvēku dzīvi un raksturiem.…