Ojārs Vācietis, dzimis 1933. gada 13. novembrī Trapenes pagastā, ir viens no izcilākajiem latviešu 20. gadsimta otrās puses dzejniekiem, kura darbi kļuvuši par nozīmīgu laikmeta un nacionālās pašapziņas atspoguļojumu. Viņa dzeja vienlaikus ir dziļi personiska un sociāli iekrāsota, tajā savijas spēcīga metaforika, ironija, emocionāla spriedze un filozofiskas pārdomas par cilvēka dzīvi, likteni un brīvību. Vācietis spēja izteikt padomju laika pretrunas un apspiestās domas tā, lai tās būtu saprotamas lasītājiem un tomēr izietu cauri cenzūras filtram. Viņš bija ne tikai mākslinieks, bet arī sava laikmeta ētiska balss, kas runāja par patiesību laikā, kad atklātība bija bīstama.…