J. Jaunsudrabiņš "Piemini Latviju!" gadalaiku analīze

Gadalaiks Augi
Dabas elementi, ainavas Valodas līdzekļi Tradīcijas Citāts vai aforisms
Pavasaris “rožainā gaismā kvēlo bērzi”, pumpurotas vai plaukstošas un smaržīgas bērzu birzis
pazemīgie, baltie vizbuļi
zilās palazdītes lazdu kalnā
košās pureņu tērces
kupenām līdzīgie ķiršu un ābeļu vaļņi
ievas gar strautiem
sudraba vītoli
kārklu ziedi
pienenes piesaulē “atvēra savus saldos kausus”
“..zemes pelēkuma pirmie auzu un zirņu asni..”
skan ledi Latvijas upēs, kad joņo uz jūru
ziedoņa atnākšana
lazdu kalni
pureņu tērces
“..līči un pļavas apsedzās ar neskaitāmām puķēm..”
bišu sanoņa
“kūpēja Latvijas zeme, kad arkls un ecēša smalcināja rudenī rūpīgi apgāztos laukus.”
“..zemes pelēkuma pirmie auzu un zirņu asni, kas steigšus pieņēmās zaļumā un auga augumā..” Poētisms – ziedonis (pavasaris)
Metafora - “rožainā gaismā kvēlo bērzi”
Epitets – “ķiršu un ābeļu vaļņus” vai “sudraba vītolus” Salīdzinājums – cilvēki (žigli un spirgti) kā daba.
Personifikācija – viņš (pavasaris): “.. palīdzētu pavasarim veikt visus tos labdarīgos veikumus, ko viņš bija pasācis, cilvēkam par prieku un svētību.”
Jaunvārds, saliktenis – labdarīgos.
Pavēles izt. vsk. 2. pers. – atceries
Metafora - “…līči un pļavas apsedzās…” …