Ievads
Globālā ekonomika 21. gadsimtā saskaras ar vairākiem izaicinājumiem – klimata pārmaiņām, dabas resursu izsīkumu, vides piesārņojumu un sociālo nevienlīdzību. Tradicionālais ekonomikas modelis, kas ilgstoši balstījies uz rūpniecību, fosilo enerģiju un pieaugošu patēriņu, kļūst nepiemērots ilgtspējīgai attīstībai. Šajā kontekstā arvien lielāku nozīmi iegūst zaļā ekonomika – ekonomiska sistēma, kas cenšas nodrošināt līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi, vides aizsardzību un sabiedrības labklājību ilgtermiņā.
Zaļās ekonomikas būtība
Zaļā ekonomika tiek definēta kā tāda ekonomika, kas uzlabo cilvēku labklājību un sociālo taisnīgumu, vienlaikus būtiski samazinot vides riskus un ekoloģiskos trūkumus. Tās centrā ir trīs pīlāri: atjaunojamie resursi, energoefektivitāte un videi draudzīgas tehnoloģijas. Pāreja uz šo modeli nozīmē radikālas izmaiņas ražošanas, patēriņa un investīciju paradumos.
…