Elpošanas sistēmas anatomija un fizioloģija: dzimumu īpatnības un klīniskā nozīme

Elpošanas sistēma ir būtiska cilvēka dzīvībai, jo nodrošina skābekļa uzņemšanu un oglekļa dioksīda izvadīšanu, saglabājot homeostāzi un optimālu audu metabolismu. Sistēma sastāv no augšējiem un apakšējiem elpceļiem, plaušām un elpošanas muskulatūras, kas darbojas sinhroni, lai nodrošinātu gāzu apmaiņu un ventilāciju. Augšie elpceļi ietver degunu, deguna blakusdobumus, rīkli un balsenes, kas attīra, sasilda un mitrina ieelpotu gaisu, kā arī piedalās skaņas veidošanā. Apakšējie elpceļi – traheja, bronhi un bronhioli – nodrošina gaisa transportu uz plaušām, vienlaikus filtrējot un aizsargājot elpošanas orgānus no daļiņām un mikrobiem.
Plaušas ir galvenie elpošanas orgāni, kas nodrošina gāzu apmaiņu starp asinīm un ieelpotu gaisu. Katras plaušas sastāv no desmit lobiņiem, kas tālāk sadalās segmentālās struktūrās, nodrošinot optimālu gaisa sadali. Plaušu alveolas ir mikroskopiskas gaisa maisiņu struktūras, kurās notiek skābekļa difūzija asinīs un oglekļa dioksīda izvadīšana. …