Secinājumi un priekšlikumi
1) Darba autores mērķis ir sasniegts, jo tika novērtēti aktuālie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumi azartspēļu jomā, kā arī izstrādāti papildus novēršanas risinājumi, pateicoties izpildītiem darba uzdevumiem. Darba hipotēze ir apstiprinājusies, jo valsts reputācija ir uzlabojusies, par ko liecina Latvijas neiekļaušana “pēlekajā sarakstā”, kā arī kopumā ir uzlabojusies finanšu vides drošība un turpmāk arī turpinās uzlaboties, pateicoties Latvijas pastiprinātai cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
2) Laika periodā no 2010. gada līdz 2020. gadam azartspēļu nozare ir gandrīz trīskāršojusi ieņēmumus. Par šo laiku veiksmes spēles pa tālruni pavisam zaudēja populatitāti un ienāca tirgū jauns azartspēļu veids – interaktīvās spēles, kas kopējo ieņēmumu īpatsvarā par 2020.gadu ieņem 20%.
3) Laika periodā no 2016. gada līdz 2019. gadam ir vērojama pozitīva tendence, jo ieņēmumi no klātienes azartspēlēm un interaktīvām azartspēlēm nepārtraukti auga. Proti, 2020.gadā ieņēmumi no klātienes azartspēļu organizēšanas ir samazinājušies 2.5 reizēs jeb par 52,5%, salīdzinājumā ar 2019.gadu, kas ir skaidrojams ar Covid-19 slimības izraisīto krīzi.
4) Azartspēļu un izložu nozare ienesa valsts budžetā vairāk kā 70 milj. euro stabili periodā no 2017. gada līdz 2019. gadam. Proti šī summa veido mazāk kā 1 procentu no Latvijas kopbudžeta ieņēmumiem.
5) Analizējot datus par periodu no 2017. gada līdz 2019. gadam, darba autore secināja, ka vidēja bruto alga azartspēļu nozarē ir lielākā nekā vidēji valstī.
6) Latvijā, salīdzinājumā ar pārejām Baltijas valstīm, 2021. gadā ir bargākie interaktīvo azartspēļu nozares regulējumi, attiecībā uz kapitāla nepieciešamību, licenču maksu un azartspēļu nodokli.…