K.G.Junga darbs "Psiholoģiskie tipi"

1921. gadā tika publicēts K.G. Junga darbs «Psiholoģiskie tipi». Šajā traktātā Jungs izvērš mūsdienās plaši pazīstamo domu par di¬viem ievirzes tipiem — introverto un ekstraverto tipu — un apraksta četras psihes funkcijas: domāšanu, jūtas, sajūtas un intuīciju. Šā darba ietvaros Jungs pamato savas un Freida uzskatu atšķirības, norādot, ka psihoanalīzes pamatlicējs pārstāv ekstraverto tipu un tāpēc pasauli redz citādi nekā viņš. Taču daudz būtiskāks (vismaz Junga attīstības ceļā) ir grāmatas apakšvirs¬raksts «Individuācijas psiholoģija». Pirmo reizi šāds nojēgums sastopams periodā, kad Jungs intensīvi nodarbojas ar savām vīzijām un sapņiem, cenšoties izprast šīs psihes manifestācijas. Individuācija ir psihiskās nobriešanas un transformācijas process patības izveides virzienā. Tas ir spontāns un dabisks process, kurā tiek apvienoti, integrēti psihes dažādie (arī pretējie) veido¬jumi. Individuācija jeb paštapšana ir nevis lineārs, bet gan vir¬tuāli koncentrisks process — nemitīga tuvošanās patībai. Tāpēc cilvēks vienmēr ir ceļā uz sevi. Darbs «Psiholoģiskie tipi» atklāj Junga pat-stāvīgās zinātniskās jaunrades posmu. Ārsta praktiskajā darbā ar nervu slimniekiem K.G. Jungs jau sen pamanīja, ka bez daudzajām cilvēka psihes individuālajām at¬šķirībām pastāv arī tipiskas atšķirības. Līdz ar to pir¬mām kārtām izdalīja divus krasu atšķirīgus tipus, kurus viņš nosau¬ca par intraversijas un ekstraversijas tipu.