Baiļu skaita un pašvērtējuma mijsakarība sāk... / ID: 607711

Autors: Anonīms autors (1)

Vērtējums:

Publicēts: 21.10.2003.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 29 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	IEVADS	4
I.	TEORĒTISKĀ DAĻA	7
1.	BAIĻU UN PAŠVĒRTĒJUMA RAKSTUROJUMI DAŽĀDU PSIHOLOĢIJAS TEORIJU IETVAROS	7
1.1	Baiļu jēdziena definējums	7
1.2.	Pašvērtējuma jēdziena definējums	12
2.	A.ZAHAROVA BAIĻU VEIDOŠANĀS MODELIS KĀ PĒTĪJUMA METODOLOĢISKĀ BĀZE	17
3.	SĀKUMSKOLAS VECUMA BĒRNU PSIHOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMS	22
3.1.	Sākumskolas vecuma bērnu psiholoģiskais raksturojums psihodinamiskā skatījumā	26
4.	METODIKU TEORĒTISKAIS APRAKSTS	28
4.1.	T.Dembo – S.Rubinšteines pašvērtējuma noteikšanas skalas	28
4.2.	A.Zaharova bērnu bailes noteikšanas aptaujas apraksts	30
4.3.	Korelācijas analīze	31
II.	PRAKTISKĀ DAĻA	33
1.	PĒTĀMĀS GRUPAS APRAKSTS UN METODIKU IZVĒLES PAMATOJUMS	33
1.1.	PĒTĪJUMA EKSPERIMENTĀLĀS BĀZES APRAKSTS	33
1.2.	METODIKU IZVĒLES PAMATOJUMS	34
1.2.1.	A.Zaharova bērnu bailes noteikšanas aptaujas izvēles pamatojums	34
1.2.2.	T.Dembo – S.Rubinšteines pašvērtējuma noteikšanas skalas izvēles pamatojums	34
1.2.3.	Korelācijas analīzes izvēles pamatojums	35
2.	PĒTĪJUMA NORISES APRAKSTS	36
3.	PĒTĪJUMĀ IEGŪTO DATU ATSPOGUĻOJUMS, ANALĪZE UN INTERPRETĀCIJA	37
3.1.	Sākumskolas skolnieču baiļu skaita un pašvērtējuma izpēte iegūto rezultātu saistībā	37
3.2.	Baiļu skaita izpēte ar A.Zaharova aptaujas metodi	38
3.3.	Pašvērtējuma izpēte ar T.Dembo – S.Rubinšteines skalu metodi	40
IV.	ANOTĀCIJA	44
V.	SUMMARY	45
VI.	LITERATŪRAS SARAKSTS	46
VII.	PIELIKUMI	48

Darba fragmentsAizvērt

Baiļu jēdziena definējums

Meklējot un analizējot speciālo literatūru par bērnu bailēm, darba autors balstījās uz psihoanalītisko novirzienu pārstāvju – Z.Freida, K.G.Junga, neofreidistu – K.Hornijas, Ē.Fromma, kā arī Krievijas psihologa A.Zaharova domām.
Bailes ir iekšēja nelabsajūta, neskaidra un slāpēta. Cilvēks jūt dziļu nedrošību, baidās no tūlīt draudošām briesmām vai nelaimes gadījumā. Iztēlē rādās ainas visādās, reizēm šausminošās detaļās, pret šīm ainām viņš nespēj cīnīties. Bailes bieži sastopamas depresijas, psihastēnijas un lielākas daļas neirožu gadījumos [3., 510.].
Bailes ir sāpīgās [15., 354.] emocijas, kuras rodas indivīda bioloģiskai vai sociālai eksistēšanai draudošā situācijā vai trauksmes stāvoklī [15.,354.] un virzītas uz reālo vai iztēloto draudu avotu [25.,651.].
Darba autoram ir tuvāka otrā definīcija, jo tā ir vairāk konkrētā, nekā pirmā.
Zigmunds Freids (Freud) savas psihoanalīzes teorijas ietvaros veltīja lielo uzmanību baiļu problēmai: “…neapšaubāmi, baiļu problēma ir mezgla punkts, kurā saiet kopā vissvarīgākie jautājumi, tas ir noslēpums, kura atrisinājums var spilgti izgaismot mūsu dvēseles dzīvi” [26.,254.].
Z.Freids definēja bailes ka afekta stāvokli, kur par kodolu kalpo kāda noteikta un nozīmīga pārdzīvojuma atkārtojums, tas ir iespaids no piedzimšanas akta [26.]. Viņš izdala reālas un neirotiskas bailes, automātiskās bailes, baiļu signālu un baiļu neirozi.
Par automātiskām bailēm Z.Freids nosauc subjekta reakciju traumatiskā situācijā, ar kuru nevar tikt galā.
Definējot baiļu signālu, Z.Freids runā par “Es” izmantotu mehānismu briesmu situācijas pārvarēšanai. Baiļu signāls vājinātā formā reproducē traumatiskā situācijā pārdzīvotu baiļu reakciju un atvieglina atvairīšanu.
Par baiļu neirozi Z.Freids uzskata neirozes tipu, kuru atšķir: simptomātiski – no neirastēnijas (sākotnēji pastāv bailes – hroniska baiļpilna uzmanība, baiļu lēkmes vai somatiskie ekvivalenti) un etioloģiski no histērijas [4., 177.].
Pēc Z.Freida domām, reālas bailes ir ārējo draudu uztveršanas reakcija, kura ir saistīta ar bēgšanas refleksu, to var uzskatīt par pašsaglabāšanas instinktu.

…