SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Veicot pētījumu par autores izvēlēto maģistra darba tēmu „Nekustamais īpašums kā bezmantinieka manta, un rīcība ar to”, autore konstatējusi dažas nepilnības normatīvajos aktos, kas regulē bezmantinieku mantas rašanos procesu un tās realizācijas procesu. Autorei, veicot pētījumu, radās šādi secinājumi un priekšlikumi.
1. Starp Civillikuma 416.panta pirmo daļu un pārējām Civillikuma normām pastāv kolīzija, jo atbilstoši Civillikuma 416.panta pirmā daļa noteiktajam, ja mantojuma atstājēja mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij. Savukārt Civillikuma 691.pants noteic, ka gribu pieņemt mantojumu var izsacīt arī klusējot, ar tādu darbību, kuru attiecīgos apstākļos var iztulkot vienīgi tā, ka zināma persona atzīst sevi par mantinieku. Līdz ar to no tiesību normām skaidri neizriet, ka mantojuma lietā esošais oficiālais uzaicinājums uzliek pienākumu pārtraukt klusēšanu, jo pastāv iespēja pieņemt mantojumu klusējot, piemēram, pārņemot to faktiskajā valdījumā. Arī tiesu prakse liecina par neviennozīmīgu interpretāciju Civillikuma 416.pantam, kad bezmantinieku mantu iegūst valsts.
Autore izsaka priekšlikumu grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu attiecībā uz mantojuma pieņemšanu, ņemot piemēru no Igaunijas Republikas un nosakot, ja mantinieks negrib pieņemt mantojumu viņam no tā ir jāatsakās. Autore izsaka priekšlikumu veikt grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr.618 „Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu”. Taču ņemot vērā, ka jauns mantojuma pieņemšanas regulējums var skart tik būtiskus jautājumus kā mantojuma izsludināšana, uzaicinājumu nosūtīšana, īpaši tas ietekmēs termiņus, kuros jāpiesakās uz mantojumu, inventāra tiesisko regulējumu, līgumisko un testamentāro mantošanu, mantojuma masas maksātnespējas jautājumus, šo problēmjautājumu nevar risināt atrauti no pārējiem jautājumiem mantojuma pieņemšanas sistēmā, neizpētot tos kopumā. Tāpat ir nepieciešams pārskatīt arī tajā iesaistīto subjektu, piemēram, zvērināti notāru, zvērināti tiesu izpildītāju, dzimtsarakstu nodaļu, pašvaldību kompetence.
Ņemot vērā, ka piedāvātais rosina veikt apjomīgus grozījumus normatīvajos aktos, autore izsaka tikai dažus priekšlikumus grozījumiem Civillikumā un Notariāta likumā, kas attiecās konkrēti uz mantojumu, kas tiek atzīts par bezmantinieku mantu:
1.1. Autore izsaka priekšlikumu grozīt Civillikuma 416.panta pirmo daļu un izteikt to šādā redakcijā: „416. Ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos ir atteikušies no mantojuma vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij.”.
…
