Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
9,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:932400
 
Vērtējums:
Publicēts: 08.04.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Padomju laikā tiesību vēsturi LU noliedza, tikai 30.gados atsāka mācīt. Kursa pamatlicējs ir Arveds Švābe savā 11 sējumu konversācijas vārdnīcā “Latvju tiesību vēsture”.
Latvijas tiesību vēstures priekšmeta uzdevums ir – pētīt tiesisku normu attsīstību zināmā laikā un vietā, pētīt, kā tiesības rodas, iegūst normatīvu spēku un atkal zaudē.
Tiesību vēstures mērķis ir noskaidrot, kāpēc kādā laikmetā un vietā bija bija spēkā tieši tādas un ne citādas tiesības. Tiesības jāpēta to attīstībā. Latvijas tiesību vēsture ir īpaša domāšanas forma, kas cenšas aptvert pasauli – saprast caur tiesībām pagātnē tiesības tagadnē.
Tiesību vēstures priekšmeta saturs ir atklāts caur notikumu attiecību kopu, ko veido:
1)valsts pārvaldes organizācijas īpatnības
2)sociāli ekonomiskās vajadzības
3)tiesības, tieslietu sistēma un tās funkcionēšana
Tātad, tiesību vēstures uzdevums ir noskaidrot, kā tiesības mainās un kāpēc mainās.

Izšķir sekojošas tieūbu vēstures pētīšanas metodes:
1)jēdzieniskā
2)dogmatiskā – ja jāanalizē kāda tiesību norma
3)vēsturiskā
4)salīdzinošā – salīdzina nedrošo aktu ar drošo
5)dialektiskā – viss ir attīstībā

Benno Ābers: “Tiesību vēsture ir tiesību attīstības vēsture.”
Hronoloģiskās robežas. Nav jāpēta lietas, kas notiek nesenā pagātnē, jāpaiet vismaz 25-50 gadiem,, lai varētu objektīvi izvērtēt situāciju.

Katrs temats jāpēta četros aspektos:
1)vispārvēsturiskais fons
2)jāpēta sabiedrības šķiriskā struktūra – LR ir kārtas (šo neņemt vērā)
3)kā attīstījies valsts aparāts
4)kā attīstījušās tiesību nozaru tiesību normas

Valsti reglamentējošās tiesību normas arī ir tiesības, tāpēc aptver arī valsti.

2.Latvijas tiesību vēstures zinātnes attīstība

Latvijas tiesību vēstures zinātnes attīstibā jāizšķir 4 posmi:
1)vācbaltiešu laiks 19.gs.sākums – 1914.gads. Himmelstjerms, Bunge – vācu tiesību un tiesību principu kodifikatori pēdējo reizi. Baltvācu posmam raksturīgi aizsardzības mēģinājumi pret Krievijas nodomiem likvidēt Latvijas autonomiju. Baltvāci pirmie sāk studēt mūsu tiesību vēsturi, lai pierādītu ka krieviem uz mūsu autonomiju un pakļaušanu savai varai nav tiesību.
2)1918.-1940.gads Pirmā Latvijas Republika – Starpkaru posms. Švābe – 30.-to gadu vidū sāka strādāt vēstures fakultātē (Zviedrijā), B.Ābers (mirst 1990.gadā). II Pasaules kara laikā abi emigrē uz ASV. Kara laikā zinātnes attīstība nenotika.
3)1940.-1941.g. un 1944.-1991.gads Padomju laiks. Voldemārs Kalniņš bija speciālists Romiešu civiltiesībās (strādā no 1931.-1981.g., kad mirst ar vēzi).R.Apsītis sāk palīdzēt 1965.gadā, bija arī Juris Muižnieks, tagad Rēzenē.…

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties