Secinājumi
Prakses laikā autorei bija iespēja piedalīties probācijas dienesta izlīguma nedēļā un iepazīties ar to, kas ir izlīgums, ko tas sniedz cietušajam un probācijas klientam un iesaistīties izlīguma simulācijā kopā ar X valsts ģimnāzijas audzēkņiem.
Autors izpetītīja normatīvos aktus un šķiroja dokumentus – vai tie ir novecojuši vai nē, pārbaudīja dokumentu glabāšanas termiņus.
Bija iespēja ievietot dokumentus klientu lietās, izveidojot jaunas lietas (visām autora reģistretajām lietām tika noslēgti izlīgumi).
Konsultējoties ar vecākajiem referentiem, noskaidroja, kā klienti tiek reģistrēti klientu datu bāzē datorā, un kā tiek ievākta informācija par klientiem.
Autors kopēja, skenēja un nosūtija dokumentus.
Tika nogādāti dokumenti tiesai.
Prakses laikā tika izmantota iespēja praktiski pielietot skolā apgūtās teorētiskās zināšanas, kā piemēram lietvedībā un terminoloģijā, kā arī darba ētikā, bija iespēja salīdzināt skolā mācīto ar to kā viss notiek dzīvē.
Šis darbs noslogo un nogurdina darbinieka prātu, tādējādi radot šaubas un bailes pašā darbinieka dzīvē. Pēc autora domām, šajā darbā ir nepieciešama psihologa apmeklēšana, un to vajadzētu nodrošināt, lai darbiniekam, būtu iespēja izrunāt to ko viņš nedrīkst runāt ar citiem cilvēkiem, un tadējādi nodrošināt darbinieka psihisko veselību.
Vēl autors iesaka struktūrvienībā darbā pieņemt arī vīriešu dzimuma pārstavi, jo probācijas klienti mēdz būt bīstami, bet šajā struktūrvienībā strādā tikai sievietes.
Autors uzskata, ka Valsts probācijas dienestā darbs tiek veikts gan saskaņā ar likumiem, gan arī ar noteiktām cilvēku vērtībām. Darba izpilde ir atkarīgs no paša darbinieka personības, kā viņš attiecas pret savu profesiju un darbu.
…