Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

„Latvija var!"

Autora bildeAutors: Jānis Zālītis / Valkas ģimnāzija Vērtējums:  +46
Vērtējums:  +46
Katru dienu mēs varam dzirdēt kā cilvēki sūdzas par to, cik Latvijā ir slikti, ka šeit neesot nekā tāda, kamdēļ būtu vērts palikt, atliekot tikai braukt projām uz citām zemēm. Cilvēki ir aizmirsuši, ka mūsu mazā tauta ir spējusi darīt „lielas lietas” dažādos laika posmos, gan 20.gs. sākumā, kad tiek proklamēta Latvijas Republika, gan 90. gados, kad atkal tiek atgūta brīvība. Ir piemirsts par latviešu sasniegumiem kultūrā, sportā, pierādot apkārtējai pasaulei mūsu nācijas kā garīgo, tā arī fizisko spēku.
1918.gada 18. novembris ir diena, kurā dzimst Latvijas valsts, pēc tam tiek iegūta gan de facto, gan de jure atzīšana, respektīvi, tiek panākts, ka citas valstis notic, ka Latvijai ir jābūt neatkarīgai, suverēnai valstij. Pēc šīs vēsturiskās dienas sākās nežēlīgās Brīvības cīņas, kurās latviešu bāliņi ar kailām rokām un kājām stājās pretim Golca un Bermonta apvienotajiem spēkiem un par lielu pārsteigumu baltvācu muižniecībai, mūsu strēlnieki uzvarēja šīs vēsturiskās cīņas. Tad 1940. gada jūnijā Latvijas valsts tika anektēta un okupēta, proti, iekļauta PSRS sastāvā, taču mūsu tauta nepadevās ticēt brīvībai un 1989. gada 23. augustā miljoni ļaužu sadevās rokās, lai piedalītos akcijā- „Baltijas ceļš”, tā pasaulei pierādot vēlmi atkal kļūt brīviem no svešas varas. Šī akcija ir iekļauta UNESCO „Pasaules atmiņa” dokumentālā mantojuma sarakstā. Pēc tam 1991. gada 21. augustā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu par Latvijas neatkarības atjaunošanu, Latvija atkārtoti ir ieguvusi brīvību. Mēs latvieši esam bijuši cīnītāji par savu brīvību visos laikos, neskatoties uz to, kuri ir bijuši mūsu apspiedēji.
Latviešu tauta viennozīmīgi ir dziedātāju un dejotāju nācija, jo šajās kultūras jomās esam ieguvuši starptautisku atzinību. UNESCO savā kultūras mantojumu sarakstā ir iekļāvis Vispārējos Latviešu Dziesmu un Deju svētkus, kas norisinās ik pēc 4 gadiem. 2002. gads ir ievērojams ar dziedātājas Marijas Naumovas uzvaru Eirovīzijā ar dziesmu- „I wanna ” un nākamajā gadā šis grandiozais pasākums norisinājās tepat mūsu mīļajā galvaspilsētā Rīgā. Ar dziesmu un deju spēku mēs tiekam „sadzirdēti” visā pasaulē.
Mūsu nācijai piemīt ne tikai garīgās vērtības, bet arī fiziskais spēks. Par to liecina latviešu sportistu sasniegumi lielajā sportā. Mēs esam slaveni ar savu hokeja izlasi un tās faniem. Latvijas basketbola izlase ir pirmā Eiropas čempione basketbolā, kas norisinājās 1935. gadā Ženēvā. Visa vieglatlētikas pasaule zina, ka no Latvijas nāk izcili „šķēpraiži”. Latviešu sportisti ir pelnījuši aplausus par savas valsts vārda nešanu pasaulē, tālu aiz tās robežām.
Manuprāt, mums latviešiem ir jāsāk ticēt saviem spēkiem, nav ko gausties par slikto stāvokli valstī. Ir jāskatās nākotnē ar pārliecību, ka mēs spējam veidot savu valsti tādu, kādu mēs to vēlamies redzēt turpmāk, jo pierādījums mūsu spēkam ir panākumi gan kultūrā, gan sportā un pat cīņā par brīvību. Mūsu nācija ir maza, bet mēs spējam darīt lielas lietas!



Darba autors: Jānis Zālītis

Komentāri
Nav neviena komentāra

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties