Dzejniece Veronika (īstajā vārdā Rudīte) Strēlerte dzimusi 1912.gada 10.oktobrī Dobelē; kur tēvs bija pagasta rakstvedis. Abi vecāki cēlušies no zemnieku ģimenes – tēvs no Vecauces, māte no Džūkstes. Tēvs jaunībā darbojies žurnālistikā kā lauku korespondents ar pseidonīmu Zariņu Kārlis. Viņa dzimtais uzvārds bija Kalevics, bet, lai nebūtu jājiet ilgus gadus „krievos”, viņu adoptējusi kāda bezbērnu Strēlertu ģimene. Viņa vecāko brāli ar sievu 1941.g. deportēja uz Sibīriju. Mātes dzimtās mājas saucās „Atmatnieki” un dzimtais uzvārds bija Skurbe. Viņas brālis Žano Skurbe bija skolotājs Irlavas seminārā. Brāļa dēls Arvīds kļuva par Latvijas aviācijas pulka komandieri.
Veronikas Strēlertes tēvs un māte jaunībā rosīgi darbojušies sabiedriskā dzīvē: spēlējuši teātri, dziedājuši korī, piedalījušies Dziesmusvētkos, kur kādreiz mātei, kurai bija skaists soprāns, bijis jādzied reiz duetā ar Malvīni Vīgneri-Grīnbergu.
Pēc apprecēšanās Veronikas Strēlertes vecāki apmetās Dobelē, kur ģimenē viens pēc otra radās pieci bērni. Dzīve gāja pilsoniskās sliedēs, kamēr 1905.g.revolucionārā kustība. Tēvu apvainoja, ka viņš atbalstījis revolucionārus, un apcietināja, bet pēc 9 mēnešiem atbrīvoja
Pirmā pasaules kara laikā 1914.gadā ģimene (Veronikai Strēlertei toreiz bija tikai divi gadi) bēgļu gaitās izklejojas pa visu plašo Krieviju (tēvs strādā par dzelzceļa ierēdni, māte par šuvēju), bet pēc Latvijas valsts nodibināšanas atgriežas dzimtenē. Dzīvo Džūkstē, Jelgavā, visbeidzot Aucē, kur tēvs ir miertiesnesis. Vēlāk, jau Zviedrijā, V. Strēlerte teikusi: „Ja taisnība, ka mēs kas mēs esam Latvijā auguši, nesam sevī līdz dzimtā novada peizāžu, tad man tas ir Zemgales līdzenumos, kur skats atduras tikai apvārsnī.”(Skat. arī dzejoļus „Zemgales līdzenumā”, „Jelgava”, „Auces vecais parks”, kur tiešām izpaužas bērnībā un jaunībā mantotie apkārtnes iespaidi.)…
