Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:143846
 
Vērtējums:
Publicēts: 22.07.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Akadēmiskais
Literatūras saraksts: 116 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 20. gs. (1900. - 1999. g.)
2000. - 2010. g.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
  Pētījuma uzdevumi:    5
  Pētījuma teorētiskais pamats:    6
  Pētījuma teorētiskā nozīme:    7
Ģeogrāfijas mācību process pamatskolā    12
1.1.  Ģeogrāfijas mācību priekšmeta vēsturiskā attīstība dažādu autoru koncepcijās balstoties uz pētnieciskās darbības elementiem Latvijā, Eiropā un pasaulē    12
1.2  Pamatizglītības standarts ģeogrāfijā, galvenās pretrunas    28
1.3.  Skolotāju viedoklis par skolēnu pētnieciskās darbības attīstības iespējām    38
2.  Pētnieciskā pieeja kā skolēnu pētnieciskās darbības attīstības metodoloģiskais pamats    40
2.1.  Pētnieciskās darbības psiholoģisko elementu analīze    41
2.2.  Pētnieciskās darbības būtība    55
3.  Skolēnu pētnieciskās darbības attīstības modelis    64
3.1.  Modeļa izveide un raksturojums    64
3.2.  Modeļa efektivitātes pārbaudes kritēriji un rādītāji vai procesa iekšējā struktūra    88
4.  Pamatskolas skolēnu pētnieciskās darbības attīstības modeļa efektivitātes eksperimentālā pārbaude    99
4.1  Eksperimenta mērķis, posmi, metodes, bāze    99
4.2  Eksperimanta apraksts    107
4.3  Novērošana, datu apkopošana un grupēšana    117
4.4  Vispārināšana,ticamība,centrālās tendences rādītāji, kvartiļu diagramma, korelācija, analīze pēc mana-Vitnija kritērijiem.    120
4.5  Abu grupu salīdzinošā analīze.    125
4.6  Pētnieciskās darbības rādītāju korelācijas analīze    135
4.7  Hipotēzes pārbaude pēc dažādiem dispersijas rādītājiem eksperimentālai un kontrolgrupai    136
4.8  Skolotāju aptaujas analīze    140
4.9  Skolotāju atbilžu analīze un korelācijas analīze:    148
  Secinājumi    155
  Literatūra    159
  PIELIKUMI    166
Darba fragmentsAizvērt

IEVADS
Saskaroties ar jaunām situācijām redzama skolēnu nevarēšana ātri risināt ekonomiskās, ekoloģiskās, politiskās problēmas. Līdzās tradicionāliem mācību procesa veidiem parādās inovācijas, kuras prasa skolēna darbības un domāšanas stila izmaiņas. Ar pētnieciskās darbības palīdzību ir iespējams attīstīt skolēna spēju veidot inovācijas, jaunus pašu veidotus pētniecības modeļus, mērķtiecīgi veidotu orientāciju uz pētniecisku darbību, skolotāja un skolēna sadarbību mācību procesā. Pēc tradicionālās pieejas skolotāja darbība orientēta uz jaunu zināšanu skaidrošanu, kuri tiek doti skolēnam gatavā veidā, kas domāti, lai skolēns tos saprastu un iegaumētu.
Pētnieciskā darbība ir aktuāla un ir piesaistījusi sabiedrības interesi, jo sabiedrībai vajadzīgi cilvēki, kas spēj analizēt, izprast savu vietu sabiedriskajā dzīvē. Šo procesu skolā veicina skolēnu pētnieciskā darbība, kas attīsta gribu, aktivitāti. Pētnieciskā darbība parādās caur projektu darbiem vai kā atsevišķi elementi apgūstot prasmes un iemaņas mācību procesā skolā.
Darbs veltīts aktuālai problēmai – skolēnu pētnieciskās darbības attīstībai ģeogrāfijas mācību procesā skolā. Izglītības pārmaiņas tiek skatītas ģeogrāfijas mācību priekšmetam attīstoties un veidojoties šodienas skolā Latvijā dažādu pasaules pedagoģisko koncepciju ietekmē. Pusaudžu vecumā var sākt veikt zinātnisko pētniecību un attīstīt skolēnu pētniecisko darbību. Mācību procesā skolā tai ir šādi uzdevumi:
1) sekmēt izziņas metožu apguvi,
2) nodrošināt zināšanu radošu izmantošanu,
3) sekmēt skolēnu zinātkāres attīstību,
4) veidot radošās darbības pieredzi,
5) sekmēt skolēna patstāvības attīstību pētnieciska rakstura uzdevumu risināšanā.
Formulējot iepriekš minētos uzdevumus skolotājs organizē un vada skolēnu izziņas darbību tā, lai viņi patstāvīgi nonāktu līdz problēmas loģiskam risinājumam. Svarīgi ir apgūt pētnieciskā darba paņēmienus, tos piemērojot šodienas vajadzībām, nemitīgi tos papildinot ar jaunāko informāciju, izmantojot praksē, dzīvē, saistīt ģeogrāfijas mācību stundu darbu ar radošu un pētniecisku darbību veidojot skolēnos patstāvīgu un radošu pieeju mācību darbam, attīstot kritisko domāšanu, meklējot jautājuma būtību, ievērojot vecumposmu, pedagoģiski psiholoģiskos faktorus-vajadzības, motīvus, personības īpatnības, pašvērtējumu, saskarsmes spējas, pētnieciskās darbības metodes, posmus, pieeju, veidus, skolēna attīstību un pētnieciskās darbības kritērijus.
Līdz šim pētījumi veikti dažādos aspektos. Rietumeiropā un Amerikā un citur skolēni rosināti pētīt savu apkārtni un pielietot zināšanas savas apkārtnes izzināšanā, Austrumeiropā vairāk darbība saistīta ar personības attīstību. Latvijā redzama abu virzienu ietekme un vēsturiski pirms 1940.gada vairāk dominēja savas tuvākās apkārtnes izpēte, pēc neatkarības atjaunošanas 1990. gadā vairāk caur skolēna personību, jo jūtama 50. gadu padomju skolas ietekme uz izglītības sistēmu kopumā. Autore centusies analizēt abu šo skolu ietekmi un dot savu redzējumu kā šodien skolā varētu attīstīt skolēnu pētniecisko darbību ģeogrāfijas mācību procesā. Galvenā pretruna ir tā, ka it kā ir visas iespējas skolās skolēnus rosināt un sistemātiski sagatavot pētnieciskās darbības veikšanai, bet skolotāji maz ar to nodarbojas, jo tas ir papildus darbs. Tā ka līdz šim nav pievērsta uzmanība pētnieciskai darbībai skolas mācību procesā, nav sakārtots ģeogrāfijas mācību saturs pēc principa no tuvākā uz tālāko, nav pārāk augsta motivācija izmantot pētniecisko darbību tieši no skolotāju puses. Tieši pētnieciskās darbības modeļu pielietošana rosina skolēnus uz pētniecisku darbību. Galvenā problēma ir lauzt esošos ierastos paņēmienus ģeogrāfijas mācību procesa organizēšanā un rosināt skolēnus vairāk izpētīt savas skolas, pilsētas, valsts, tuvāko apkārti, zināmā mērā realizējot principu no tuvākā uz tālāko.
Šai jomā nozīmīgu ieguldījumu devusi G. Ščukina (Щукина Г. 1979.) un Dž. Djuijs (Dewey J. 1922.), Z. Čehlovas (Z. Čehlovas 2000. skolēnu izziņas darbības struktūra un tās komponenti), I. Maslo,( I. Maslo 2005.), I. Žoglas (I. Žoglas 2005. atziņas par skolēnu izziņas darbību), A. Šponas (A. Šponas 2005. mācību un audzināšanas darbības subjektīvo un objektīvo komponentu sakarības skolotāju un skolēnu darbības saskarsmē) ar savām koncepcijām un citi, bet vēl pētīšana pieprasa noskaidrot ar kādu tieši lomu pētnieciskā darbība veikta Latvijas skolās un tieši mācību procesā.
Pētījuma mērķis: pamatskolas skolēnu pētnieciskās darbības attīstības izpēte ģeogrāfijas mācību procesā.
Pētījuma objekts: pamatskolas skolēnu pētnieciskās darbības attīstība ģeogrāfijas mācību procesa ietvaros.
Pētījuma priekšmets: pamatskolas skolēnu pētnieciskās darbības attīstības modelis.
Hipotēze:
Pamatskolas skolēnu pētnieciskā darbība attīstīsies sekmīgi ģeogrāfijas mācību procesā, ja tiks izmantots izstrādātais pētnieciskās darbības attīstības modelis, kurš sastāv no trīs komponentiem:
a)didaktiskais komponents;
b)procesuālais komponents;
c)kriteriālais komponents.

Pētījuma uzdevumi:
1. Izpētīt ģeogrāfijas mācību priekšmeta vēsturisko attīstību.
2. Izanalizēt pamatizglītības standartu ģeogrāfijā un patreizējo situāciju mūsdienu skolā skolēnu pētnieciskās darbības attīstības aspektā.
3. Noteikt metodoloģiskos pamatus skolēnu pētnieciskās darbības attīstības modeļa izstrādāšanai.
4. Izveidot pamatskolas skolēnu pētnieciskās darbības attīstības modeli.
5. Izstrādāt pamatskolas skolēnu pētnieciskās darbības attīstības līmeņu noteikšanas kritērijus un rādītājus ģeogrāfijas mācību procesā.
6. Skolēnu pētnieciskās darbības attīstības modeļa efektivitātes eksperimentālā pārbaude.

PĒTĪJUMA METODES:
Teorētiskās:
• Zinātniskās literatūras analīze:
Zinātnisko pētījumu un eksperimentu metodoloģijā;
Pedagoģijā un psiholoģijā;
Ģeogrāfijā.
Empīriskās:
• Kvalitatīvās:
Tiešā novērošana.
• Kvantitatīvās:

Sakarību pētīšanas metodes:
o Korelāciju analīze;
o Skolotāju aptauja.
Aprakstošās statistikas metodes:
o Centrālās tendences rādītāji (aritmētiskais vidējais, mediāna, moda);
Neparametriskās statistikas metodes:
o Manna-Vitnija U tests.
Pētījuma teorētiskais pamats:
1. Klasiskā pedagoģija, kur pirmsākumi meklējami jau Pestolocija darbos, ka pētījums jāsāk ar tuvāko apkārtni, tad pētot tālāko. Latvijā šīs idejas ir atbalstījis gan K. Dēķēns (kas pēta humāno pieeju pedagoģijā), gan E. Pētersons .
2. Darbības teorijas izpēte balstoties uz G.Ščukinas, A.Ļeontjeva, L. Vigotska, Z. Čehlovas (skolēnu izziņas darbības struktūra un tās komponenti), I. Maslo, I. Žoglas (atziņas par skolēnu izziņas darbību), A. Šponas (mācību un audzināšanas darbības subjektīvo un objektīvo komponentu sakarības skolotāju un skolēnu darbības saskarsmē) koncepcijām.
3. Reformpedagoģijas koncepcijas: Dž.Djūijs, M.Montesori, D. Pētersons, Ā. Distervēgs, ģeogrāfijā J.Greste, V.L.Bārtlets, B.Koks, J.Fiens, P.Vilsons.
4. Vecumposma attīstības psiholoģijas koncepcijas par pusaudža motivāciju un attīstības īpatnībām: I. Kraukle, M. Džeimss, E. Borisovs, L. Božoviča.
Pētījums veidojusies no 1995. līdz 2008. gadam:
EKSPERIMENTĀLĀ BĀZE: Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 53 skolēni (eksperimentālā grupa) un 3. vidusskolas (kontrolgrupas skolēni) 52, kopā 105 7. klašu skolēni un 51 skolotāji.
Eksperimenta periods: 2004/05.st.g.
Aprobācijā piedalās -105 skolēni. Skolēni, kuri iesaistījās pētnieciskajā darbībā, ātrāk reaģē uz jaunievedumiem, drosmīgāk un rezultatīvāk ievieš jauno pedagoģiskajā praksē.

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties