Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
21,48 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:584643
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 24.02.2014.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 64 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  STARPTAUTISKO ATTIECĪBU SISTĒMA UN ALIANŠU ĢENĒZES PRINCIPI    7
1.1.  Starptautisko attiecību sistēmu raksturojošie elementi    7
1.1.1.  Valstu mijiedarbības teorētiskie pamati starptautisko attiecību sistēmā    8
1.1.2.  Sistēmas trīs polaritātes un to ietekme uz valstu uzvedību    13
1.2.  Militāri politisko alianšu veidošanās starptautisko attiecību sistēmā    19
1.2.1.  Alianšu veidošanas motīvi    20
1.2.2.  Revizionisms un status quo starptautiskajā sistēmā    22
1.2.3.  Militāri politisko alianšu tipoloģija    25
2.  ASV GLOBĀLĀ HEGEMONIJA UN NATO LOMA TĀS NODROŠINĀŠANĀ    29
2.1.  ASV hegemonijas ekonomiskā dimensija    29
2.2.  ASV hegemonijas militārā dimensija    33
2.3.  ASV hegemonijas politiskā dimensija    37
2.4.  NATO nozīme vienpolārās starptautisko attiecību sistēmas kontekstā    44
2.4.1.  Atšķirīgā izpratne par drošības apdraudējumiem    45
2.4.2.  Miera uzturēšana un atbalsts ASV kundzībai pasaulē    46
2.4.3.  NATO un jaunā pasaules kārtība    48
3.  ĶĪNAS UN KRIEVIJAS IESPĒJAS MAINĪT STARPTAUTISKO ATTIECĪBU POLARITĀTI UN BALANSĒT ASV    51
3.1.  Balansēšanas ekonomiskā dimensija    51
3.2.  Balansēšanas militārā dimensija    59
3.3.  Balansēšanas politiskā dimensija    64
3.4.  Šanhajas Sadarbības organizācijas nozīme    66
3.4.1.  ŠSO ģenēze    66
3.4.2.  ŠSO atbilstība militāri politiskās alianses kritērijiem    70
3.4.3.  ŠSO un NATO dalībvalstu spēka samērs    72
3.4.4.  ŠSO tālākās attīstības perspektīvas un Irānas faktors    77
  Nobeigums    80
  Izmantotās literatūras un avotu saraksts    85
  Anotācijas    91
Darba fragmentsAizvērt

NOBEIGUMS
Iepriekšējās darba nodaļās tika sniegta virkne pierādījumu tam, ka reālisma un neoreālisma tēzes par valstu dabu un starptautisko attiecību sistēmu darbojas arī 21. gadsimta vienpolāras pasaules apstākļos. Pastāv viedoklis, ka reālisma starptautisko attiecību teorija nespēj skaidrot starpvalstu attiecības, jo šobrīd nav novērojami pārējo lielvalstu mēģinājumi balansēt vienīgo pasaules supervaru, kā to paredz šī teorija. Šajā pētījumā tika pierādīts, ka sistēmas hegemona balansēšana nenotiek, jo pārējo valstu spēka potenciāls ir ievērojami mazāks par ASV spēka potenciālu un Vašingtonas izveidotā globālā ekonomiskā sistēma padara līdzsvarošanas mēģinājumus par nesamērīgi dārgu procesu. Valstis kā racionāli aktori apzinās balansēšanas mēģinājumu negatīvās sekas un arī hegemona potenciālie konkurenti darbojas pašreizējā globālā tirgus sistēmā, lai palielinātu savu spēka potenciālu, kamēr varēs izaicināt Vašingtonas kundzību pasaulē.
Bieži ASV hegemonija pasaulē tiek asociēta ar hierarhiju starptautisko attiecību sistēmā. Tādējādi tiek apstrīdēta neoreālisma tēze par starptautisko attiecību sistēmas anarhisko dabu. Hierarhiskas attiecības dažreiz var izpausties ārpolitiskajā arēnā attiecībās starp ASV un mazām valstīm, tomēr katrai valstij ir savas suverēnās intereses, kura tā veido neatkarīgi no citu sistēmas dalībnieku nostājas. Sākotnēji katra valsts ir autonoma savā rīcībā, tomēr spēka samērs pasaulē liek izvērtēt rīcības sekas, tādēļ valstis izvēlas apstākļiem piemērotāko rīcību. Arī 21. gadsimta sākumā uz zemeslodes valda varas attiecības, kuru galvenā iezīme ir viena sistēmas dalībnieka kapacitāte piespiest otru dalībnieku veikt vai neveikt konkrētas darbības starptautiskajā arēnā. Šobrīd šajā procesā visiedarbīgākā ir ekonomiskā vara, jo starptautiskajā sistēmā pastāv būtiski militārās varas pielietošanas ierobežojumi, visbūtiskākais no tiem ir Savienoto Valstu pārspēks.
Tradicionālās bruņošanās sacensības iztrūkumu starptautisko attiecību sistēmā var skaidrot arī ar globālā tirgus ietekmi uz valstu uzvedību. Globālā tirgus ietekmē ekonomiskā vara ir daudz mainīgāka, nekā iepriekšējos gadsimtos, tādēļ valstu spējas nosargāt to ir ierobežotas. Ekonomiskās varas mainīgums valstīm liek vairāk uzmanīties no pastāvīga militārā spēka palielināšanas, kas pieprasa milzīgus tautsaimniecības resursus. 21. gadsimtā nevar eksistēt spēcīga lielvalsts, kas mēģina attīstīt savu tautsaimniecību tikai rēķinoties ar savu iekšējo tirgu un resursiem. Šobrīd sistēmas dalībniekiem, kā nekad iepriekš, ir nepieciešams iesaistīties konkurencē par citu valstu tirgiem un resursiem, lai stiprinātu savas pozīcijas pasaulē.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −42,96 €
Materiālu komplekts Nr. 1337668
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties