Latvijas ziedu tirgus konkurentspējas un attīstības iespēju analīze ES tirgus ietvaros

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Anotācija	3
	Abstract	4
	Ievads	5
1.	Konkurentspēja – priekšnosacījums nozares attīstībai	8
1.1.	Konkurence kā viena no tirgus mehānisma galvenajām sastāvdaļām	8
1.2.	Konkurences priekšrocību veidošana	10
1.3.	Nacionālās konkurentspējas analīzes modelis	17
2.	Latvijas ziedu tirgus konkurentspējas analīze	31
2.1.	Nīderlandes – pasaules vadošā ziedu tirgus līdera konkurences priekšrocību analīze	31
2.2.	Latvijas ziedu tirgus un tā dalībnieku raksturojums	37
2.3.	Ražošanas faktoru novērtējums	44
2.4.	Iekšējā tirgus pieprasījuma analīze	51
3.	Latvijas ziedu tirgus attīstības iespēju prognozes	55
3.1.	Valsts politika kā nozares attīstību veicinošs faktors	55
3.2.	Eiropas Savienības iekšējā tirgus piedāvātās iespējas	58
3.3.	Ziedu nozares attīstības virzieni	62
3.4.	Nepieciešamās aktivitātes konkurentspējas celšanai un ziedu tirgus attīstībai	69
	Secinājumi un priekšlikumi	73
	Izmantoto avotu un literatūras saraksts	75

Līdz ar Latvijas integrēšanos starptautiskā vidē, vārds konkurentspēja arvien biežāk sastopams valsts prioritāšu skaitā. Politikas veidotāji ir nodarbināti ar valsts un tās nozaru konkurentspējas celšanu, opozīcija, vēlētāji un mēdiji uztraucas par konkurētspējas zudumu kāda lēmuma rezultātā, ekonomisti veic analīzes un izdara secinājumus par faktoriem, kas veicinājuši konkurētspējas pieaugumu vai zudumu. Šī joma Latvijā joprojām nav detalizēti izpētīta un to kavē akadēmisku pētījumu trūkums Latvijā un atbilstošu pētījumu neesamība puķkopības nozarē vispār.
Maģistra darbā tiek veikta Latvijas puķkopības nozares konkurentspējas analīze, nozares attīstības tendenču prognoze un tiek piedāvāti risinājumi nozares konkurentspējas celšanai un attīstībai kopumā. Darbs tiek veidots tādā veidā, lai pirmajā daļā iepazīstoties ar jaunāko konkurences priekšrocību teoriju, kuru izstrādājis amerikāņu ekonomists Harvardas Biznesa skolas profesors M.E.Porters, kā arī citi pasaulē pazīstami ekonomisti, varētu izprast konkurences priekšrocību veidošanos un uzturēšanas nosacījumus. Darba otrajā daļā, pamatojoties uz M.E.Portera teorētisko modeli, tiek praktiski analizētas Nīderlandes ziedu tirgus konkurences priekšrocības, izmantojot šo Eiropas Savienības valsti kā labās prakses piemēru, kā arī pētīts un novērtēts Latvijas ziedu tirgus un meklētas tā konkurences priekšrocības. Savukārt trešajā daļā, balstoties uz iepriekšējā daļā veiktajiem pētījumiem tiek analizētas Latvijas ziedu tirgus attīstības iespējas Eiropas Savienības vienotajā tirgū un izmantojot statistiskās metodes prognozētas attīstības tendences. Darbā ir iekļauti 20 grafiskie attēli un 3 tabulas.
Pēdējo gadu pieredze liecina par konkurences pastiprināšanos visās tirgus ekonomikas nozarēs. Liela skaita jaunu kompāniju un organizāciju parādīšanās, importa liberalizācija, kapitāla tirgus nostiprināšanās, ārvalstu kompāniju ienākšana vietējā tirgū – šīs parādības ir zināmā mērā padarījušas tirgus situāciju sarežģītāku. Preču un pakalpojumu piedāvājuma palielināšanās no vienas puses un maksātspējīga pieprasījuma samazināšanās no otras puses ir radījuši apstākļus, kur konkurence ir pavisam pierasta lieta. Jo sīvāka konkurence ir iekšzemes tirgū, jo labāk nacionālām kompānijām izdodas sagatavoties cīņai par ārvalstu tirgiem, jo lielāki ieguvēji ir iekšējā tirgus patērētāji cenu līmeņa un produkcijas kvalitātes ziņā.
Integrējoties Eiropas Savienības tirgus sistēmā, Latvijai ir svarīgi nodrošināt savu kompāniju, kā arī ražojamo preču un sniedzamo pakalpojumu konkurentspēju tajā. Paplašinoties tirgum, pieaug arī konkurence. Šobrīd Latvijas ekonomikā arvien aktuālāks jautājums, ar ko saskaras un par ko nākas domāt kompānijām, ir konkurences priekšrocība, sevišķi Latvijai integrējoties Eiropas Savienības tirgus sistēmā, kad Latvija no niecīga nacionāla tirgus kļuvusi par iespaidīga tirgus sastāvdaļu. Latvijas kompānijām ir burtiski jāielaužas jau tā preču piesātinātajā ES tirgū, kur valda kvotas un gadiem veidotas savstarpējas attiecības kompāniju starpā.
Neskatoties uz sīvo konkurenci vai arī pateicoties tai, ES un visā pasaulē ziedu industrija zeļ un plaukst. Par spīti pasaules ekonomikas palēninātiem tempiem eksperti prognozē, ka jaunajā tūkstošgadē ziedu produkcijas pieprasījums un apgrozījums turpinās pieaugt. Daudzās attīstītās pasaules mājsaimniecībās ziedi un dekoratīvie augi šķiet vairāk ir ikdienišķa nepieciešamība, nekā greznuma priekšmets. Ziedi un telpaugi spēj uzlabot cilvēka omu, radīt jauku nosakņojumu dienai, padarīt īpašākas, skaistākas svētku dienas un audzētāji zina, ka iespēja piegādāt šo produktu patērētājiem visā pasaulē visa gada garumā, dod iespējas viņu nozarei plaukt un attīstīties. Pie tam piegādātājiem ir jārūpējas ne tikai par īpašu rūpīgu un darbietilpīgu ziedu audzēšanas procesu, piedevām fasēšanas un transportēšanas process šai trauslajai precei arī prasa veltīt vairāk uzmanības. Ziedu tirgus nepārstāj attīstīties, jo pircēji, līdzīgi kā citās nozarēs, paliek arvien prasīgāki un kompetentāki. Taču ziedi un telpaugi vienmēr būs pieprasīti, jo tie ir daļa no mūsu emocionālās dzīves. Ar ziedu palīdzību var izteikt mīlestību, draudzību, prieku un bēdas, arī harmoniju. Šodien audzētāji un patērētāji pat seko modes tendencēm ziedu tirgū.
Latvija ir vienmēr bijusi lepna par pašmāju audzētiem ziediem. Kolhozos audzētās tulpes un rozes eksportēja uz plašo PSRS. Latvijas selekcionāri ir starptautiski atdzīti līmeņa sava amata profesionāli un viņu izaudzētās šķirnes ir pazīstamas arī ziedu lielvalstī Nīderladē. Kā zināms laiks, kopš Latvija ir atguvusi savu neatkarību ir viesis lielas pārmaiņas tautsaimniecībā. Kas Latvijā ar ziedu audzēšanas nozari notiek tagad? Vai tā ir spodrinājusi pagājušo gadu slavu un godu? Vai tā spēj nest Latvijas kā ziedu valsts vārdu Eiropas Savienībā un konkurēt ar Eiropas ziedu audzētājiem?
Maģistra darba mērķis ir novērtēt Latvijas ziedu tirgus konkurentspēju un analizēt tā attīstības iespējas Eiropas Savienības kopējā tirgū. Lai sasniegtu darba mērķi tika izvirzīti sekojoši uzdevumi:
speciālajā literatūrā izpētīt konkurentspējas novērtēšanas metodiku;
balstoties uz teorētisko modeli identificēt un analizēt ES un pasaules ziedu tirgus līdera – Nīderlandes – konkurences priekšrocības;
izpētīt Latvijas ziedu tirgu un tā dalībniekus;
izmantojot teorētisko modeli, analizēt Latvijas ziedu tirgus konkurences priekšrocības;
pielietojot statistiskās analīzes metodes un balstoties uz veikto Latvijas konkurentspējas izpēti, kā arī Nīderlandes labo praksi, prognozēt Latvijas ziedu tirgus attīstības tendences;
izstrādāt priekšlikumus Latvijas ziedu tirgus attīstībai ES kopējā tirgū.
Atbilstoši izvirzītajiem darba uzdevumiem tiek veidota maģistra darba struktūra. Darbs tiek veidots tādā veidā, lai pirmajā daļā iepazīstoties ar jaunāko konkurences priekšrocību teoriju, kuru izstrādājis amerikāņu ekonomists Harvardas Biznesa skolas profesors M.E.Porters, kā arī citi pasaulē pazīstami ekonomisti, varētu izprast konkurences priekšrocību veidošanos un uzturēšanas nosacījumus. Darba otrajā daļā, pamatojoties uz M.E.Portera teorētisko modeli, tiek praktiski analizētas Nīderlandes ziedu tirgus konkurences priekšrocības, izmantojot šo Eiropas Savienības valsti kā labās prakses piemēru, kā arī pētīts un novērtēts Latvijas ziedu tirgus un meklētas tā konkurences priekšrocības. Savukārt trešajā daļā, balstoties uz iepriekšējā daļā veiktajiem pētījumiem tiek analizētas Latvijas ziedu tirgus attīstības iespējas Eiropas Savienības vienotajā tirgū un izmantojot statistiskās metodes prognozētas attīstības tendences. Tā kā Latvijas ziedu tirgus izpēte aptver ļoti plašu informācijas apjomu, autors nosaka tēmas sašaurinājumu – pētījums tiek veikts makrolīmenī, izmantojot informāciju par atsevišķām kompānijām tikai kopējās situācijas raksturošanai, savukārt pētījuma virziens ir orientēts uz ražošanu, t.i. uz puķkopības produkcijas audzēšanu.
Lai sekmīgi izpētītu Latvijas ziedu tirgus konkurentspēju un izstrādātu priekšlikumus tās celšanai un nozares attīstībai kopumā, maģistra darbā tiek izmantotas vairākas pētīšanas metodes Ar monogrāfiskās metodes palīdzību, izmantojot jau esošās zinātniskās atziņas un teorijas, autors veic objektu sīku, detalizētu izpēti, aprakstot procesu soļus. Statistisko prognožu metodes tiek izmantotas, lai analizētu attīstības tendences un prognozētu izmaiņas pētāmajā nozarē, savukārt grafiskās metodes uzdevumi ir konstruēt sakarību esamību, dodot statistisku raksturojumu.