Kino, kā industrijas veids, sāka attīsties 1896. gadā, kad cilvēki apjauta, ka šāds izklaides veids var ienest naudu. Šajā laikā sākās visdažādāko patentu piešķiršana mehānismiem, kas bija nepieciešami, lai izveidotu filmu. Masu patentēšana arī veicināja lielu skaitu tiesas prāvu. Kopš šī brīža sākās dažādu filmēšanas/montāžas tehniku attīstība un pētīšana.
Līdz 1901. gadam bija nofilmētas vairāk kā 1000 filmas (tajās pārsvarā tika attēloti reāli notikumi visapkārt pasaulei.) Producenti tās uzreiz pārdeva filmu izplatītājiem/rādītajiem, prasot maksu nevis par veselu filmu, bet gan par filmas ruļļa garumu, piem. ASV tika prasīti 15 centi par pēdu, savukārt Lielbritānijā – 1 šiliņš.
Ar roku izkrāsotās filmas tika pārdotas par 2 vai 3 reižu lielāku samaksu.
Lielākās kino kompānijas, kas pastāv vēl mūsdienās, veidojās Francijā (Pathé un Gaumont.) No šiem uzņēmumiem atdalījās vairums mazāku, kas ieņēma vadošas vietas citās valstīs.
Pirmais, veiksmīgais kinoteātris tika atvērts 1905. gadā – Pitsburgā, ASV. Šajā laikā, beidzot bija pieejamas filmas, kas bija vairākas minūtes garas līdz ar to bija iespējams veidot kino repertuāru, kas mainījās katru nedēļu, lai skatītājiem nekļūtu garlaicīgi. Šī situācija ASV 1906. gadā noveda pie vispārēja kino uzplaukuma pasaulē.…
