-
Filmas "Grand Hotel" analīze
Filmējot ir izmantoti daudz skati no augsta leņķa, kas neviļus liek aizdomāties kā tas ir izdarīts. Kamera ir kustīga un var brīvi sekot līdzi galveno varoņu darbībām. Montāža filmā ir pielietota klasiskā stilā, tā nav agresīva un uzbāzīga.
„Grand Hotel” ir iedvesmojis un iespaidojis arī daudzus mūsdienu režisorus un viņu daiļradi. Ļoti daudzās filmās ir atsauces uz „Grand Hotel” piemēram, 1934. gada filmā „Come to diner” viena no kalponēm kopē Grētas Garbo personāžu no „Grand Hotel”, vai 2006. gada filmā „Suite Dreams” katra istaba ir nosaukta kāda aktiera vārdā no „Grand Hotel”, kā arī katrā istabā ir šīs filmas plakāts. Tā varētu turpināt vēl ļoti ilgi, bet fakts ka šī filma ir atstājusi neizdzēšamu iespaidu uz kino mākslu nav noliedzams. Iespējams, ka pat pašmāju kulta seriāls „Ugunsgrēks” savu pamat ideju ir aizguvis tieši no šīs leģendārās un absolūtās kino klasikas ikonas.
Grēta Garbo, dzimusi Grēta Luisa Gustavsone, izcila zviedru izcelsmes kinoaktrise, kas savu slavu iemantoja darbojoties Holivudas kino industrijā no divdesmitajiem līdz četrdesmitajiem gadiem. Grēta Garbo ir spēlējusi arī tādās filmās, kā „Anna Kareņina”, „Karaliene Kristīne” un „Sieviete ar divām sejām”. Citātu no filmas „Grand Hotel” – „Es gribu palikt viena!” 2005. gadā Amerikas Filmu institūts ievēlējā, kā visu laiku viszināmāko citātu no filmām. Taču tā nebija vienīgā filma kur Grēta Garbo izteica vēlēšanos palikt viena.…
Filmas analīze studiju priekšmetā „Ievads pasaules kino vēsturē” 1.seminārs „Grand Hotel” „Grand Hotel” ir 1932. gadā tapusi ASV melodrāma, tās režisors ir brits Edmunds Goldings, kura daiļradē var ieskaitīt arī tādas slavenas filmas, kā „The Trespasser” (1929) , „The Broadway Melody” (1929) un daudzas citas. Edmunds Goldings šīs filmas tapšanā bija pieacinajis īstu tā laika zvaigžņu izlasi, galvenajās lomās spēlēja Grēta Garbo, Džoana Kroforda, Džons Berimors un citi, pateicoties viņa spējai sastrādāties ar kaprīzajām un prasīgajām kinozvaigznēm režisors bija iemantojis iesauku – „lauvu dresētājs”. Šī filma ir absolūta divdesmitā gadsimta ASV kino klasika, jāatzīmē, ka tā tika uzņemta laikā, kad Holivudā kino industriju vēl neregulē Heisa kodekss un tajā var manīt daudzas diezgan pikantas un divdomīgas ainiņas. „Grand Hotel” ir iekļauta Nacionālajā filmu reģistrā kā kultūrvēsturisks un māksliniecisks mantojums. Darbība norisinās greznā un ļoti izsmalcinātā Vācijas viesnīcā, kur ceļus krusto visdažādāko sabiedrības slāņu cilvēki ar spilgtām personībām. Viesnīcā tiekas depresīva krievu balerīna, neglābjams kāršu spēlmanis, kas ir nonācis milzīgos parādos un lai izķepurotos no tiem viņam ir jākļūst par zagli, svarīgs biznesmenis, slims vecs vīrs kurš alkst nobaudīt bagātnieku dzīvi un koķeta sekretāre. Pēc viena no varoņu izteikumiem Grand Hotel tā ir vieta, kur „nekad nekas nenotiek”, lai gan filmā notiek pilnīgi viss – mīlestība un naids, draudzība un augstprātība, azarts, zādzības un šantāža arī nāve, viesnīcas iemītnieki nāk un iet nesdami līdzi visus notikuma mudžekļus, tikai pati viesnīca nekad nemainās.