Darbs analizē filmu, kas balstīta uz Mērijas Grīnbergas mātes dienasgrāmatas faktiem un atklāj maz zināmu, bet nozīmīgu Latvijas vēstures un kultūras stāstu. Tajā aplūkota Mērijas Grīnbergas – jaunas, inteliģentas sievietes – drosmīgā izvēle Otrā pasaules kara laikā sekot līdzi no Latvijas izvestajām muzeju vērtībām un, neskatoties uz kara, apzagšanas un politisko risku apstākļiem, atvest tās atpakaļ uz Rīgu. Darbā pievērsta uzmanība Mērijas personībai, viņas klusajam raksturam, nesavtīgumam un izvēles sekām pēckara periodā, kad viņas rīcība netika novērtēta. Teksts ietver arī personisku viedokli par filmas mākslinieciskajiem risinājumiem, struktūru un emocionālo ietekmi, uzsverot filmas nozīmi Latvijas kultūras atmiņas saglabāšanā.
