-
Maizes ceļš Latvijā
Referāts10 Literatūra, Mārketings, reklāma, Pārtikas tehnoloģija, kulinārija
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Par maizi – latviešu tautas folklorā | 4 | |
| Miltu un palīgizejvielu kvalitātes noteikšana un sagatavošana | 6 | |
| Receptūra | 8 | |
| Maizes gatavošanas tehnoloģijas instrukcija un tehnoloģiskais režīms | 9 | |
| Maiznīcas „Lāči” maizes sortiments, raksturojums | 12 | |
| Maizes zīmes | 14 | |
| Secinājumi | 15 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 16 |
Maizes zīmes
Uz iegarenā kukulīša ar pirkstiem vai delnas malu iespieda zīmi. Visbiežāk tas bija krusts, slīpais krusts vai svītras. Maizes zīmju daudzveidība bija mana pētījuma lielākais pārsteigums. Skaists pieraksts bija no Lutriņiem par Kurzemes krustukrustu – Māras zīmi. Vispirms ar delnas malu kukulītī iespiež parasto krustu. Pirmo līniju iespiežot saka – lai nesadeg, otro pārkrustojot – lai jēla nepaliek, tad ar pirktu pārkrusto visus četrus krusta galus un saka – būs nabagiem, būs ceļa gājējiem, būs maziem bērniņiem, būs pašiem ar! Vidzemnieces vilkušas arī skujiņu jeb vārpiņu, saucot to arī par ugunszīmi. Savdabīgs ir slīpais krusts, vilkts ar četriem pirkstiem. Zemgalē iecienīts vienkāršais slīpais krusts, Latgalē – krusts.
Secinājumi.
Veicot šo projekta darbu ieguvu jaunas zināšanas par daudzveidību maizes kukulīšu izgreznošanu ar dažādam senajām zīmēm. Pati esmu apmierināta ar paveikto, protams arī bija sava veida problēmas. Grūti gāja ar receptūras izveidi.
…
Latvijā sākotnēji uzturā lietoja neraudzētu maizi, taču nav datu, kad īsti mūsu senči sākuši raudzēt mīklu. Maize pirmsākumos tika cepta mājas apstākļos, bet līdz ar tirdzniecības attīstību un iedzīvotāju pieplūdumu pilsētās, pieauga arī pieprasījums pēc maizes. 14.-15.gs. Latvijas pilsētās tika dibinātas primitīvas maizes ceptuves, kurās maizi cepa visu diennakti, un tā radās jauns amats - maiznieks.
