Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 15.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Polisas problēmas historiogrāfijā', 1.
  • Referāts 'Polisas problēmas historiogrāfijā', 2.
  • Referāts 'Polisas problēmas historiogrāfijā', 3.
  • Referāts 'Polisas problēmas historiogrāfijā', 4.
  • Referāts 'Polisas problēmas historiogrāfijā', 5.
  • Referāts 'Polisas problēmas historiogrāfijā', 6.
  • Referāts 'Polisas problēmas historiogrāfijā', 7.
Darba fragmentsAizvērt


Polisa (gr. polis, latīņu civitas) bija galvenā politiskās un sociālās dzīves organizācijas forma, raksturīga antīkajai Grieķijas un Romas civilizācijai, ko kā teorētisku jēdzienu lietoja paši grieķi, bet pēc tam - renesanses laikos, to pēta un pielieto arī mūsdienās. 1
Problēma - (gr. problēma - uzdevums, šķērslis, grūtības) ir teorētisks (šajā gadījumā) jautājums, kuru izvirza, pēta un risina vēstures zinātnes nozare historiogrāfija (latīņu historia vēsture un gr. graphō rakstu), lai parādītu polisas izvērtējumu vēstures kā zinātnes attīstības gaitā. Sengrieķu vēstures pētītājiem polisas jautājums ir bijis aktuāls, diskusijas par polisas problēmu sākās ar polisas un civitas jēdziena pielietošanu2, līdz pat antīkās sabiedrības struktūras vienotība apšaubīšanai, sākot ar viduslaikiem un ir joprojām uzmanības lokā. Ļoti mērķtiecīgi, piemēram, darbojas Zviedrijas institūts, kur 1992. gada no 16. līdz 18. oktobrim notika jau trešais starptautiskais seminārs par reliģijas lomu Senās Grieķijas polisē.3 Poilses jautājums piesaista uzmanību, jo Grieķijas civilizācija pirms, apmēram, 2500 gadiem lika pamatus sistēmai uz kuras bāzes ir izveidojusies Rietumu civilizācija.…

Atlants