Filmā sastopamies ar divu sižetisko līniju sadursmi- sākumā var šķist, ka Īzaka mērķis ir doties uz Lundu pēc apbalvojuma, taču, manuprāt, viņa patiesais uzdevums ir savas iekšējās pasaules problēmu atrisināšana. Sapņu ainas rada Īzakā šaubas, jo tajā tiek noliegtas viņa profesora spējas un zināšanas. Īzakam vienmēr ir blakus cilvēki, kuri viņu atzinīgi novērtē, taču tas nav tas, pēc kā Īzaks tiecās savā dzīvē, tas nav viņa pašmērķis. Sevišķi spilgti tas tiek parādīts ainā, kad viņam pasniedz apbalvojumu pēc kā viņš ir braucis, viņš neizrāda nekādu sajūsmu par to. Tas liek domāt, ka citu cilvēku atzinība nav viņa prioritāte. Sastopams simbolu lietojums, kas ir svarīga filmas daļa. Daži no tiem: pulkstenis bez rādītājiemlaiks,
kuram nav nozīme-, meža zemenes-varoņa jaunība-,sievietes-jaunības mīlestības tēls dažādās interpretācijās.…
