Katras tautas teātra mākslai raksturīgas tādas izpausmes formas, kuras atspoguļo šīs tautas nacionālo ģenialitāti. Te var minēt itāļu komēdiju, Šekspīru angļiem un Moljēru francūžiem. Viens no Japānas spilgtākajiem piemēriem ir No teātris. Šis teātris ir visu citu Japānas teātra izpausmes formu pamatā. No teātrī it kā savienotas visas Japānas viduslaiku mākslas – izsmalcinātā valoda, mūzika, glezniecība, arhitektūra, skulptūra, dekoratīvi-lietišķā māksla, kā arī japāņu dārzu māksla. Šajā No teātrī kopā ir arī dažādi skatuves žanri- dramatiskais teātris, opera, balets, pantomīma, cirks. Šis teātris ir Austrumu teātra tips, kur katrs komponents, savijoties kopā, veido vienotu organismu. Viena no raksturīgākajām šī teātra izpausmes formām ir maskas. Tās kalpo kā aktiera pārvērtību lielisks nosacīti-simbolisks risinājums, kā teātra kostīma daļa.…
