Diemžēl pasaulē, kurā dzīvojam šādu cilvēku, kā B. Geitss ir samērā maz. Pārsvarā visi, kuriem tiek sniegta iespēja izbaudīt lielas varas priekšrocības apmaldās tajā. Viņi apzinās, ka ir spējīgi darīt gandrīz visu, kas ienāk prātā. Tiekot pie varas, nākamā doma cilvēka prātā ir kā šo varu izmantot savā labā, kā iegūt no tās sev kādu labumu. Un šeit arī ir īstais brīdis pieminēt mūsu dārgo valsts valdību. Šie cilvēki, tā vietā, lai rūpētos par valsti un tās iedzīvotājiem, spēj parūpēties tikai un vienīgi par sevi. Viņiem ir piešķirta liela vara, ar kuras palīdzību viņi varētu mūsu valsti padarīt labāku, bet diemžēl tas nav viņu interesēs. Es pat nezinu vai pati rīkotos savādāk, ja nonāktu tur, kur šobrīd ir viņi. Visticamāk, ka nē. Es arī meklētu labumu sev, zagtu, melotu u.t.t. Nonākot tādas varas priekšā, cilvēks parasti uzdod sev jautājumu – „ja visi tā dara, tad kāpēc gan es tā nevarētu?” Un tajā pašā laikā, visi viņi ir bailīgi kā zaķi, jo katrs no viņiem ļoti labi zina ar kādiem līdzekļiem viņš ir ticis pie šīs bagātības.
Nobeigumā gribu vēl tikai pateikt – „kas viegli nāk, tas viegli iet!”
…
