-
Alfrēda Hičkoka filmas "Vertigo" analīze
Filma ir klasisks Holivudas, Hičkoka kā autora trillera piemērs, kura sižetā atklājas sarežģījumi, spriedze, un kulminācija. Droši varu teikt ka mani šī filma sevī pilnīgi „ierāva”, sēdēju pielipusi pie ekrāna visu tās laiku un pārdzīvoju līdzi tās galvenajiem varoņiem. Unikālā kino valoda kādu lieto Hičkoks, eleganta cietsirdība, mīlestība un mistērija. Pavisam noteikti turpināšu skatīties Hičkoka filmas, jo visas līdz šim redzētās man nav likušas vilties, bet gan tieši otrādi radījušas patīkamu pārsteigumu.
Tā kā šī ir krāsainā filma īpaša nozīme tiek piešķirta arī krāsām, piemēram ainā kurā Džons mokās murgos, pēc savas mīļotās sievietes nāves. Tiek izmantoti dažādas spilgtas krāsas uzplaiksnījumi un dramatiska mūzika, kā arī sirreālisma elementi, kas viss lieliski attēlo Džona sajūtas kamēr viņš sapnī murgo. Vēl spilgti piemēri – kad Džons pirmo reizi restorānā ierauga Madlēnu gaisma pēkšņi kļūst neparasti gaiša visapkārt, vai, kad Džūdija iznāk no vannas istabas pilnībā pārģērbta kā Madlēna, Džons viņu redz pelēcīgāk, kā spoku caur plīvuru.
Filma tapusi ASV piecdesmito gadu beigās tas bija ekonomiskā uzplaukuma laiks, bija vērojama tehnoloģijas un zinātnes attīstība, kas tiešā veidā sekmēja arī kino industrijas pastāvēšanu un kino kā kultūras nostiprināšanos.
…
Filma „Vertigo” ir uzņemta pēc Pjēra Bualo un Pjēra Narsažaka romāna „D Entre les Morts” motīviem, tā stāsta par atvaļinātu policistu, Džons (Džeimss Stjuarts), kas bija spiests atteikties no Sanfrancisko detektīva darba dēļ viņa milzīgajām bailēm no augstuma. Džonu nolīgts sens draugs Elsters lai izsekotu viņa sievu Madlēnu (Kima Novaka), kuras pēdējā laika dīvainā uzvedība liecinot par to ka viņu ir apsēdis kāda senča gars vārdā Karlota. Ik pa laikam Madlēnas personība pārtop pašnāvnieciskajā un depresīvajā Karlotā. Džons pieņem darbu, taču sekojot sievietei viņš tajā iemīlas un pamazām kļūst apsēsts ar Madlēnu. Džona mīlestība pret Madlēnu viņu ievelk sarežģītā notikumu virpulī, kur ir gan mīlestība, gan nodevība un naids. Galu galā Madlēna izdara pašnāvību nolecot no baznīcas torņa un Džeims notikušajā vaino sevi, jo ja nebūtu viņa paralizējošās bailes viņš spētu šo negadījumu novērst. Pēcāk viņu piemeklē smaga depresija un viņš ir spiests ārstēties speciālā iestādē. Pēc pārsēšanās kursa pabeigšanas Džons turpina apmeklēt vietas, ko agrāk mēdza apmeklēt viņa mīļotā un kādu dienu uz ielas viņš ierauga sievieti kas izskatās gandrīz uz mata tā pat kā Madlēna, viņš viņu izseko līdz pat viesnīcas numuram.
