Apziņa par nepilnību jeb skaudība ir aspekts, kas meitenēm liek justies nomāktām. Bērnībā, skatoties uz tēvu, rodas greizsirdība, neapzinātā līmenī, jo viņam ir dzimumorgāni. Meitenei tādu nav, tāpat kā mātei, kas rada nepilnības sajūtu, jo ticis atņemts svarīgs orgāns. Šī greizsirdība rada naidu pret māti, bet papildus mīlestību pret tēvu, kurš atkal tiek izcelts, parādot vīrieša dzimumu pārāku kā sieviešu. Meitenes kļūst nomāktas un depresīvas kā māte. Lai gan filmā Marijas tēls nav depresīvs, viņa ir klusa un nosvērta, šķietami dzīvojot nepiepildītu dzīvi, nedarot to, ko vēlas. Sieviete sapņo vienu un to pašu sapni, kurā viņai jānonāk līdz pēdējam vilciena vagonam, tādējādi uzzinot savu likteni. Gadu no gada viņa sapnī pavirzās par vienu vagonu uz priekšu, bet nonākot līdz galamērķim, Marija nolemj negulēt, jo baidās un nevēlas redzēt to, kas viņu gaida nākotnē.
Secinot filmas sižetu kopumā, vīrieša tēls filmā veidots kā pirmšķirīgs, taču sievietes kā mazāk svarīgs, otršķirīgs. …
